Par rotaļas un spēles izšķirošo nozīmi bērnībā nav šaubu – bērni uztver spēli nopietni un brīvi atklāj tajā savas emocijas, rezultātā gūstot prieku, kas rodas no savu jūtu un emociju apzināšanās, bet kāda loma spēlei ir pieaugušo dzīvē?
Izrādās, arī pieaugušajiem spēle ir labs relaksācijas veids, kurā tiek gūts milzīgs apmierinājums. Lielākoties spēles process ir svarīgāks par rezultātu. Spēle ļauj:
• pārslēgties no viena darbības veida uz citu;
• vairot dzīvesprieku;
• atjaunot fiziskos, emocionālos un intelektuālos spēkus;
• atraisīt instinktus, kuri rosina cilvēku cīnīties par savu eksistenci;
• būt aktīvam spriedzes situācijās, nevis tikai pasīvi un bezspēcīgi vērot;
• attīstīt emocionālo inteliģenci, kas ietver sevis apzināšanos, spēju pārvaldīt savas emocijas un saprast citu izjūtas; utt.
Tā ir liela māksla – būt brīvam. Rotaļa un spēle ir tāds kultūras fenomens, kas ļauj cilvēkiem iegūt brīvību, izrauties no pārlieku reglamentētas dzīves.
Bērni caur spēli vairāk izzina pasauli, bet pieaugušie – sevi. Interesanti, ka viens no svarīgākajiem cilvēka dzīves uzdevumiem tieši ir sevis iepazīšana, jeb noskaidrot: KAS ES ESMU? Bez tā ir velti cerēt uz laimīgu dzīvi un panākumiem. Skaidrība par sevi un savām vajadzībām nepieciešama arī, lai orientētos un nepazustu informācijas plūsmā, lai izdarītu pareizo izvēli gan darba, gan dzīvesdrauga meklējumos.
Dažkārt cilvēku dažādību var salīdzināt ar dzīvnieku daudzveidību – apmēram 2 miljoni atklātu sugu. It kā jau nebūtu skaidrs, ka esam homo sapiens. Klīstam viens gar otru kā reti sastopami kukaiņi, kas nav atmetuši cerību atrast sev līdzīgu starp daudziem citiem. Maldoties starp dažādiem pievilcīgiem košu spalvu, vilinošu dziesmu un valdzinošu deju īpašniekiem, vēlamies saprast, „kas tas par putnu”, minam mīklas un paši cenšamies izlikties noslēpumaini.
Ko tik cilvēki nedara sevis atrašanai un izzināšanai! Ceļojumi un ekstrēmas situācijas, diētas un meditācijas, sports un ezotērika, darba un partneru maiņa ... Galvenais – izrauties no ikdienas rutīnas. Bieži vien galu galā skaidrs ir vienīgi tas, ka pats no sevis nevar aizbēgt, un, ka dzīve tāda liela spēle vien ir.
Spēle MAFIJA sevis un citu iepazīšanai piedāvā izdzīvot dažādas lomas, no kurām vairākas ikdienā nemaz nav (un labi, ka tā) iespējamas:
1) mafijas boss;
2) viens no mafijas locekļiem;
3) prostitūta;
4) ārsts;
5) policists;
6) hahols;
7) maniaks;
8) mierīgais iedzīvotājs.
Tikai no paša spēlētāja ir atkarīgs, ko darīt ar šo iespēju, kā izdzīvot dažādās situācijas. Te ir atļauts: pārliecināt un pārliecināties, attaisnot un attaisnoties, apsūdzēt, melot, nodot, izlikties, maldināt, ticēt, uzticēties, glābt, kaunināt, uzbrukt, provocēt, draudēt, izlocīties, atriebties, izaicināt, blēdīties, patiesībā, nekas jau nav aizliegts.
Drīkst būt arī kluss, bailīgs, neizlēmīgs, neloģisks, lojāls, „blonds”. Var darboties komandā vai pats par sevi. Jebkurā brīdī drīkst mainīt taktiku, izmēģināt jaunas iespējas, vērot, sekot līdzi, analizēt, salīdzināt, palīdzēt vai traucēt.
Spēlētāju kombināciju varianti ir atkarīgi no dažādiem faktoriem:
• no iedalītās lomas;
• no spēlētāju skaita;
• no spēlētāju sastāva;
• no lomu kombinācijām.
Praktiski nav iespējamas divas vienādas spēles partijas, bet katrā ar rotaļīgu vieglumu var risināt eksistenciāli svarīgus jautājumus ekstrēmās situācijās. Izcils veids, kā iepazīt citus, bet galvenokārt – sevi.
Daila Ozola
2014. gada 12. maijā
P.S. Spēle mafija , Šovakar 13.maijā Restorāns-klubs "Olīve" plkst. 18:00
Vieta pie galda 7,5 euro (Našķi 2,5 euro vērtībā ,iekļauti cenā ) Piesakies zvanot 26019228 Igors Balodis — at Restorāns-klubs "Olīve".
