Ventilācija ir
inženiersistēma, kas tiek izmantota pastāvīgas gaisa apmaiņas veikšanai telpās.
Ar ventilācijas palīdzību piesārņoto vai pārkarsēto gaisu izvada no telpas un
apmaiņā padod tīro vai atdzesēto gaisu. Bez ventilācijas nav iespējams nodot
ekspluatācijā dzīvojamos namus, sabiedriskas ēkas un koplietošanas telpas.
Telpu ventilācija – tas
ir mēru komplekss, kas pielietojami, lai nodrošinātu telpu ar pietiekamu svaiga
gaisa daudzumu. Prasības attiecībā uz ventilāciju ierakstītas celtniecības
normās un noteikumos, kas nosaka pieņemamo temperatūru, mitrumu, tīrību, kā arī
gaisa daudzumu uz vienu cilvēku.
Latvijas būvnormatīvs LBN
231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija” nosaka
prasības, kādas jāievēro, projektējot un ierīkojot jaunbūvējamo, renovējamo un
rekonstruējamo dzīvojamo un publisko ēku apkures, ventilācijas un gaisa
kondicionēšanas sistēmas.
Pirmkārt, tā garantē gaisa kvalitāti,
kas nav vienkārši izmērāms lielums, taču ļoti būtisks cilvēku veselībai.
Ø Ventilācija —
gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa
kvalitāti;
Ø Vēdināšana —
periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas
ailas, bez iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu. (1)
Projekta izstrādē un
būvniecībā pielietojamie aktuālie normatīvi un standarti, kas nosaka
ventilācijas sistēmu izbūvi:
Nr.
|
Tips, numurs un nosaukums
|
Pielietojums
|
1
|
LBN 003-01 Būvklimatoloģija
|
Aprēķina temperatūra
|
2
|
LBN 007-09 „Higiēnas prasības būvēm”
|
|
3
|
LBN 208-08 Publiskas ēkas un būves
|
|
4
|
LBN 231 –03 Dzīvojamo un publisko ēku apkure un
ventilācija
|
Apkure un ventilācija
|
5
|
LVS CR 1752:2002 Ēku ventilācija - Iekštelpu vides
projektēšanas kritēriji
|
Gaisa apmaiņa telpās
|
6
|
LVS EN 13779:2007 Nedzīvojamo ēku ventilācija.
|
Ventilācijas sistēmu veiktspējas prasības
|
7
|
Ēku energoefektivitātes likums
|
Energoresursu racionāla izmantošana
|
8
|
LVS EN 15251:2007 Telpu mikroklimata
(gaisa kvalitātes, temperatūras režīma) parametri ēku
projektēšanai un to energoefektivitātes novērtēšanai
|
Gaisa apmaiņa, atbilstoši telpu
piesārņojumam
|
9
|
EIROPAS PADOMES DIREKTĪVA 2009/125/EK
|
|
Pirts, raugoties no cilvēka fizioloģijas
viedokļa, ir visai ekstremāla vide, taču profesionāla pirtnieka uzdevums ir
padarīt to komfortablu un drošu.
Pirtis
būvniecība ir īsta māksla, kas prasa zināšanas, daudzu smalkumu pārzināšanu,
kur katra nianse ir būtiska. Viens no labas pirtis noslēpumiem ir pareiza
ventilācija. Tieši tai bieži ir izšķirošais faktors, kas nodrošina kopējo komfortu
pirtī. No pareizi izplānotas un prasmīgi uzstādītas ventilācijas sistēmas ir
atkarīga pareiza gaisa cirkulācija, kopējā kurināmā ekonomija un, neapstrīdami,
arī pirtsmīļa drošība.
Pirmais,
ko mēs jūtam, kad ieejam pērtuvē - kā karstais tvaiks iedarbojas uz mūsu
elpošanas orgāniem. Ja ventilācija pērtuvē izveidota nepareizi vai tās vispār
nav, tad nevajag daudz laika, lai elpot kļutu pavisam grūti, sevišķi, ja vēl
pērtuve pilna ar cilvēkiem. Tad pēršanās ar pirtsslotu pārvērsties par īstu
izturības pārbaudījumu. No tā var izvairīties tikai ar svaiga gaisa pieplūdi un
„izstrādātā” gaisa izvadīšanu no telpas.
Šajā
darbā netiks aplūkots sistēmas augsto tehnoloģiju variants, bet gan pievērsīšos
pirts ventilācijas jautājumam kā īpašnieks, kurš nevēlas īpaši tērēties, bet
rezultāts ir nepieciešams.
Neskatoties
uz to, ka koksne ir ekoloģiski tīrākais būvmateriāls, tā pakļauta puves un
pelējuma veidošanās procesiem. Nepareizi izbūvēta ventilācijas sistēma ievērojami
paātrinās šos procesus. Un tad koka konstrukciju garantētais kalpošanas laiks
25 gadu vietā pārvērtīsies par pieciem-sešiem.
Kāda
ir nepatīkamas smakas ietekmē cilvēku, zināms ik vienam. Pērtuve ir tieši tā
vieta, kur nepareiza ventilācija vai, nedod Dievs, tās neesamība, rada
negatīvus priekšnosacījumus, lai uzkrātos cilvēka ķermeņa vielmaiņas produkti,
kuri izdalās svīšanas un elpošanas procesu rezultātā. Bet, ja tam vēl pievieno
pelējuma smakas, tad rezultāts ir skābi salkana nepārspējamu „aromātu” buķete.
Laika gaitā sienas, grīda, griesti var sevī uzņemt tik daudz „smaržu”, ka
labsajūtas vietā pēc pirts apmeklējuma, mēs izjutīsim vilšanos.
Ikviens,
apmeklējot pirti, cer uzlabot savu veselību, kārtīgi izsvīst un atbrīvoties no
ikdienā uzkrātajiem nelabumiem. Kas notiks ar pērtuvi, kurā nav ventilācijas,
varam bez grūtībām iedomāties. Mitrums un siltums rada tādu pozitīvu vidi
slimības izraisošu mikrobu attīstībai, ka labumu vietā, ko var sniegt pirts,
cilvēks saņems tikai kaitējumu. Un ko pēc tā visa var teikt par pirti, kā par
labsajūtas un dzīves tonusa uzlabošanas rīku?
Kādēļ
tad tik daudz tiek runāts par to, ka pirtī ventilācija ir mazsvarīga? Bet vai
tieši tā tiek teikts? Tā vienkārši tiek darīts – ventilācijas loma noniecināta
vai piemirsta un par to padomāts tikai tad, kad visi citi būvdarbi jau
paveikti, kad pilnvērtīgu šo sistēmu uzstādīt ir saražģīti vai pat neiespējami
un tad nu pirtis mums ir tādas, kādas tās ir. Ar to tiek nodarīts milzīgs
kaitējums pirts kultūrai kopumā. Jauns pirtsmīlis nokļuvis pirtī, pēc kuras
apmeklējuma ir smaguma sajūta, nogurums un galvassāpes, par pirts procedūras
lietderību nevēlēsies ne dzirdēt vai labākajā gadījumā uzskatīs to par
nevajadzīgu un apgrūtinošu pasākumu un atkārtoti pirtī būs ievilināms tikai
„zem narkozes”.
Pievēršoties
ventilācijas jautājumiem, atzīmēšu, ka ikdienā mēs pat iedomāties nevaram, kā
izmainītos viss mums apkārt, ja vien gaiss pēkšņi kļūtu par nekustīgu
substanci. Ja vien silts gaiss "nepeldētu" uz augšu, tad nevarētu
degt nekāda liesma, to skaitā arī sērkociņi, tā kā tuvumā esošais skābeklis
tūlīt izstrādātos, bet jauns nepiekļūtu: liesmas uzturēšanai tad nāktos
pastāvīgi mākslīgi pūst uz uguni. Gaiss, nepārvietojoties kļūtu ar brīnišķīgu
siltumizolatoru un visus atvēsināšanas, tai skaitā arī cilvēka ķermeņa procesus
nāktos formēt citādi.
Tās
ir galēji pretrunīgas. Visbiežāk bez jebkāda pamatojuma tiek piedāvāts
vienlaidus darbojošās caurplūdes ventilācijas parametri: seškārtēja gaisa
apmaiņa stundā, vai 60 m3/stundā uz vienu cilvēku. Tie ir pārspīlēti
lielumi, šādas gaisa apmaiņas bieži nav pat ķīmisko vielu ražošanas cehos. Tāpat
dažādos informācijas avotos atrodami dažādi gaisa apmaiņas raksturlielumi - gaisa apmaiņa pērtuves telpā no 1 līdz pat
6 reizēm stundā.
Latvijas būvnormatīvs LBN
208-00 "Publiskas ēkas un būves" nosaka, ka pirts
telpas var izvietot citādas izmantošanas publiskajās ēkās, ja ir izpildīti šādi
nosacījumi (2):
192.1
|
karsēšanās
telpā ir ne vairāk par desmit vietām
|
192.2
|
pirts
telpu bloks atdalīts ar 2.tipa ugunsdrošām durvīm, kā arī ar 1.tipa
ugunsdrošām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošiem pārsegumiem 1., 2. un 3.
ugunsdrošības pakāpes ēkās vai ar ugunsdrošām starpsienām un pārsegumiem,
kuru ugunsizturības robeža ir ne mazāka kā 60 minūtes
|
192.3
|
pirts
telpu blokam projektē izejas uz evakuācijas izejām vai tieši uz āru saskaņā
ar LBN 201-96
|
192.4
|
krāsns
ir aprīkota ar automātisko aizsardzību un izslēgšanas mehānismu, un tai ir
normatīvajos aktos noteiktais atbilstības apliecinājums
|
192.5
|
pirts
telpās ir dabīgā ventilācija ar vismaz vienkārtīgu gaisa apmaiņu stundā
|
Aplūkosim
vienkāršotu aprēķinu: Ja pērtuves telpas izmēri ir 3x3 metri un griestu
augstums 2,6m, telpas kubatūra ir 23,4m3, tad pēc minēto vidējo apjomu
(3x/stundā) aprēķiniem, pērtuves telpas ventilācijas sistēmas caurplūdei vienā
stundā jābūt 70,2m3 svaigā gaisa, kas nāk no ārtelpas (23,4m3 x
3x/st.). Šādu ventilācijas sistēmas caurplūdi pērtuvē varam nodrošināt,
ievērojot tālāk aprakstītos nosacījumus. Tātad šāda izmēra pērtuve paredzēta
četriem cilvēkiem (pēc aprēķiniem 4,68), ja aprēķinos talkā ņemam normatīvus,
ko nosaka Ministru kabineta noteikumi:
Ja vienīgais telpas gaisa
piesārņojuma avots ir cilvēki, svaigā gaisa padeves absolūtais minimums ir 15 m3/stundā
uz katru cilvēku. (3)
Piezīme –
citos speciālistu aprēķinos un normatīvu tebulās šis gaisa padeves minimums
minēts 20 m3/stundā uz katru cilvēku.
Aprēķinu
rezultāts: Ja ievērojam priekšnoteikumus ventilācijas sistēmas
pareizai izbūvei, tad varam šādā pirtiņā pērties četratā. Ja varam nodrošināt
lielāku svaigā gaisa caurplūdi pērtuvē kā noteikts MK noteikumos, tad varam
pērties arī vairāk par četri, bet ja nē, tad galvassāpes garantētas. Tomēr mana
pieredze leicina, ka šādas ventilācijas sistēmas mūslaiku pirtīs ir retums,
kaut nav ne sarežģītas, ne dārgas. Tā ir tikai nezināšana, kas, kā zināms
neatbrīvo no atbildības, šajā situācijā pavisam noteikti, jo pirtnieka
atbildība ir pirtsmīļa labsajūta pēršanās laikā un arī pēc tam.
Kas
attiecas uz gaisa cirkulācijas ātrumu pirtī, tad tā netiek speciālistu aplūkota,
kaut arī tā pirtij ievērojami svarīga, tā pat kā ventilācija. Pats
apbrīnojamākais, autoriem, kas nopietni rekomendē seškārtēju gaisa apmaiņu, nav
nojausmas, kā reāli kontrolēt tādu gaisa apmaiņu, kā reāli izmērīt parastam pirtniekam
svaigā gaisa pieplūdes ātrumu pirtī. Tas varētu būt uz mitras miesas sajūtams
neliels vējiņš. Vēl jo vairāk, ka dabiska ventilācija, atšķirībā no piespiedu,
ļoti atkarīga no dažādiem ārējiem un meterioloģiskajiem apstākļiem - temperatūras,
gaisa spiediena, vēja ātruma, ventilācijas šahtas šķērsgriezuma un vertikālā
kopgaruma utt.. (4)
Iedomājieties,
ka jūs peraties pirtī, ap jums ir karsts tvaiks, jūs elpojat - ieelpojiet
skābekli un izelpojiet ogļskābo gāzi (CO2) un svaigs gaiss
neieplūst. Pieaudzis cilvēks aktīvā stāvoklī stundas laikā izelpo 14–15 m³
gaisa un tā rezultātā rada 25 litrus CO2 stundā. Kas notiek šajā
gadījumā? Un cik jūs ilgi tā varēsiet nogulēt vai pērties ar slotiņām? Un, ja
jūs neesat viens pērtuves telpā? Jūs elpojat, bet gaisa nepietiek, un jūsu
ķermenis jau ir atslābis un nav skaidrs, vai jūs varat šajā stāvoklī nokļūt
līdz durvīm, aiz kurām ir svaigs gaiss.
Tās,
protams, ir emocijas, bet dažādos noteikumos un tehniskajās specifikācijās ir
norādīts un arī es jau iepriekš minēju, cik reizes un kādā apjomā gaisam
pērtuves telpā būtu jāmainās, lai jūs tiešām varētu atpūsties un atjaunoties,
lai attīrītos no nevēlamā, atgūtu spēkus un enerģiju. Pretējā gadījumā mēs
varam iegūt galvassāpes, un vājumu, ko izraisa skābekļa trūkums asinīs. Tad
nepalīdzēs mums nekāds dziednieciskais tvaiks no ārstniecības augu uzlējuma, ne
pilnvērtīga un vienmērīga ķermeņa uzsilšana, ne augstvērtīgas un pareizā laikā
sietas pirtsslotas. Taču noteikti palīdzēs pārdomāti uzstādīta ventilācija, kas
sniegs pilnvērtīgu gaisa apmaiņu, tas ir, piegādās skābekli pirtī atslābinātajam
ķermenim.
Bieži
tiek uzskatīts, ka ar dabīgo vēdināšanu pietiek un speciālas sistēmas nav
nepieciešamas. Uz dabīgo vēdināšanu attiecas būvniecībā izmantoto paņēmienu,
materiālu un koksnes īpašības kopumā, spraugas zem durvīm un logiem, kā arī
pirts krāsns īpatnības.
Tomēr
ar to ir par maz un es esmu par labu ventilāciju pirtī - dabisko, saprātīgi
izveidoto gaisa pieplūdes-atplūdes, un pat piespiedu ventilāciju.
Vēdināšnas
sistēma, kā svaigā gaisa pievadīšana un izelpotā izvadīšana, pirtī ir akūti nepieciešama.
Turklāt, tās uzstādīšana ir aktuāla arī citās pirts ēkas telpās - dušā,
ģērbtuvē, atpūtas istabā un, protams, pērtuvē. Jums vienkārši nepieciešams
izvēlēties, kura no zināmajām sistēmām ir ērtākā un efektīgākā jūsu pirtī.
Laba
ventilācijas sistēma pērtuvē nodrošina vajadzīgo skābekļa daudzumu, kas
nepieciešams:
ü mikroklimata
uzturēšanai;
ü kvalitatīvas
pirts procedūras veikšanai;
ü pirtnieka
un pirtsmīļa labsajūtai;
ü veselības
uzlabošanai.
Galvenais,
kas jāatceras – jebkuras kļūmes vai nepilnības šajā jomā var maksāt ļoti dārgi
gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Lai
arī tehniski tas ir iespējams, tomēr vajadzētu izvairīties no pirts būvēšanas
pašu spēkiem – noteikti vajadzīga speciālista konsultācija, pretējā gadījumā var
parādīties dažādas problēmas.
Tipiskākās
kļūdas, kas tiek pieļautas, būvējot pirti, tās ekspluatācijā, ne vienmēr ir
viegli novēršamas. Visbiežāk tā ir nepareiza ventilācija, kā rezultātā pēršanās
bieži ir labsajūtu nenesoša un rada cilvēkiem aplamu priekšstatu par pirti un
pēršanās procedūras dziedinošo spēku. Tā rodas maldīgi aizspriedumi, ka pirtī
ir tikai neciešami karsti, nav gaisa un tas vieš neizprati par to, ko pirtsmīļi
tajā saskata labu esam. Pati pirts kļūmīgi vai nepilnīgi izveidotas ventilācijas
sistēmas ietekmē var pat sapūt. Ja pūšanas process ir sākumstadijā, to var
apturēt, izveidojot ventilācijas sistēmu no jauna, taču, ja tas ir ielaists,
pirts vairs nebūs derīga. (5)
Pērtuves
ventilācija ir tikpat nozīmīga kā krāsns, kas noteikti nav mazāk svarīga un ir
būtiska pirts sistēmas sastāvdaļa. Tikai pateicoties labi ierīkotai gaisa
apmaiņai, jūs pēc pirts sajutīsiet
možumu, nevis nogurumu, reiboņus vai galvas sāpes. Vienota ventilācijas
ierīkošanas modeļa nav, jo pirtis, pēc to iekārtojuma ir ļoti dažādas. Ir tikai
neapgāžami fizikas pamatlikumi un uz tiem balstīti ventilācijas sistēmas
izbūves pamatnosacījumi. Jāņem vērā arī krāsns jaudas un telpas izmēru
attiecība. Ventilācijas sistēmas pilnvērtīgu darbību ietekmē logi, durvis un to
novietojums, tadēļ nepieciešams konsultēties pie pirts būves speciālista jau
projekta izstrādes laikā, jo pirts būvniecība ir komplicēts pasākums, kurā
katrs neievērtēts šķietams sīkums vēlāk var radīt ievērojamas neērtības un
nelāgas sekas.
Galvenie nosacījumi pareizai
pērtuves un visas pirts ēkas ventilācijai :
Ø Gaisa
apmaiņas nodrošināšana tā, lai svaigā gaisa plūsma izspiestu izmantoto gaisu pa
atplūdes ventilācijas kanāliem;
Ø Gaisa
pieplūdes un atplūdes līdzsvars attiecībā pret optimālo temperatūras un mitruma
režīmu.
Lai
nodrošinātu komfortablu mikroklimatu pērtuvē, kā arī lai neradītu bīstamus
apstākļus cilvēka veselībai, jāierīko ventilācijas sistēma, kura spēj
nodrošināt pastāvīgu un pietiekošu gaisa apmaiņu pirtī.
Svaigs
gaiss tiek padots no izvirzījumiem sienās tuvu grīdai vai no grīdas, taču
novadīts – no griestiem. Slāņainā izspiešanas ventilācija ir efektīva, ja pievadāmā
gaisa temperatūra ir zemāka par gaisa temperatūru aktīvās darbošanās zonā.
Pieplūstošais vēsais gaiss nonāk grīdas līmenī, sasilst no pirts krāsns un
ceļas uz augšu, atkarībā no termālās slodzes. Gaisa kustība notiek gaisa
blīvuma izmaiņu rezultātā. Viss piesārņotais, smacīgais un siltais gaiss
„uzkāpj” līdz griestu līmenim un caur ventilācijas kanāliem tiek novadīts
atmosfērā.
Priekšrocības
šādai sistēmai:
Ø Labāka
svaigā gaisa kvalitāte pērtuvē;
Ø Nav
izdevumu par patērēto enerģiju;
Ø Var
efektīvi apvienot ar rekuperāciju.
Trūkumi
šādai sistēmai:
Ø Samērā
sarežģīts gaisa plūsmas apjoma, virziena un temperatūras aprēķins, kas katrai
telpai ir unikāls;
Ø Ventilācijas
caurules un lielais pieplūdes difuzors neizskatās sevišķi labi;
Ø Sarežģītia
ierīkošana esošās ēkās.
Uzstādāms
kanāla ventilators, piemēram, Soler-Palau SILENTUB-100 ar nominālo jaudu 100 m3/h
un niecīgu enerģijas patēriņu - 12 W. Šāda agregāta cena ir ap 30 €.
Papildus
aprīkojums - divātrumu slēdzis REGUL-2: ventilatora ieslēgšana/izslēgšana un
ātruma pārslēga I/II slēdzis. Šīs ierīces cena ap 17 €. Izmantojot šādu
papildus elementu, iespējams uzstādīt arī jaudīgāku ventilatoru minētajiem
telpas izmēriem.
Priekšrocības
šādam risinājumam:
Ø Nodrošināta
svaigā gaisa kvalitāte;
Ø Zemi
izdevumi par patērēto enerģiju;
Ø Iespēja
minēto ventilatoru uzstādīt arī ieplūdes kanālā;
Ø Brīvi
ierīkojama arī esošās ēkās un telpās ar pilnu apdari.
Trūkumi
šādam risinājumam:
Ø ventilatora
radītais troksnis (ap 37dB), kas ventilatoru uzstādot ieplūdes kanālā, būs
ievērojami mazāk traucējošs (salīdzināšanai - trauku mašīnai ap 45 dB);
Ø sistēmas
pilnīga atslēgšanās elektrības pārtraukuma gadījumā.
Lai novērstu abu sistēmu nepilnības, iespējams uzstādīt
kombinēto ventilāciju.
Ventilācijas
sistēmu raksturo ar telpas gaisa apmaiņas biežumu n, vienā stundā, ko izsaka
šādi: n = L / V,
kur
L - telpā ievadāmais gaisa daudzums, m3/h; V – telpas tilpums, m3.
Lai gan aprēķini izskatās vienkārši, tā nemaz
nav. Ir vairāki aspekti, kur iespējams kļūdīties - nepieciešams ievērtēt gaisa
plūsmas pretestību, jaudas zudumus un citas ne mazāk svarīgas nianses.
Lai
izvēlētos ventilatoru vajag zināt divas lietas: nepieciešamo gaisa apjomu
(m3/h, l/s utt.) un pretestību (kPa, Pa, utt.).
Gaisa
apjomu noteikt ir diezgan vienkārši. Bet pretestību sistēmā – kaut kas
sarežģītāks, kur visi parasti “iekrīt”, pat pieredzējuši speciālisti. Projekts
uz rasējuma lapas izskatās citādi nekā dzīvē. Ventilatoram ir jāpārvar gaisa
berzes pretestība gaisa vados, līkumos, restītēs, gaisa sadalītājos, difuzoros,
u.t.t..
Šie
minētie raksturlielumi jāņem vērā arī ierīkojot dabīgo ventilāciju. Nepietiek
ar šitik lielu caurumu un tik garu cauruli, tādēļ
iesaku sadarboties ar profesionāļiem.
Pienākošā
gaisa ventilācijas lūka vai pievads jāizvieto krāsns tuvumā, pēc iespējas tuvāk
grīdai. Visefektīgākais variants, ja gaisa pieplūdes atvere atrodas grīdā zem
pirts krāsns un caur to tiek pievadīts āra gaiss pa ventilācijas cauruli DN100
(ø100mm), dabīgās ventilācijas gadījumā DN125 (ø125mm). Tādejādi svaigais gaiss
pērtuvē pieplūdīs no āra, bet atsevišķos gadījumos no pirts priekštelpas, kas
nebūt nav labākais risinājums, no kura ieteicams izvairīties, jo pirts ēka ir
vienots veselums, tādēļ nevaram no vienas telpas gaisu paņemt, lai otrā
iepildītu. Pirts ēkas telpu ventilācijas sistēma jārisina kompleksi vai katru
telpu atsevišķi, ņemot svaigo gaisu no āra un lieko izvadot ārpus ēkas.
Kurinot
krāsni, pienākošās un aizejošās ventilācijas apakšējām lūkām jābūt atvērtām, tad
pērtuve uzsils efektīvi un vienmērīgi (sk.1.att.)
1.att.
Gaisa plūsma pērtuvē (6)
Augšējo
aizejošās ventilācijas lūku atveram pēršanās laikā, lai regulētu mikroklimatu
pērtuvē. Pēc pēršanās atstājam atvērtas visas lūkas, lai pērtuve izvēdinātos.
Ventilācijai
īpašu vērību jāpievērš komfortablās un moderni aprīkotās pirtīs ar biezām
sienām, jo svaiga gaisa nepietiekamības gadījumā būs apgrūtināta elpošana un
radīsies noguruma sajūta un diskomforts.
Ventilācija
nodrošināšana vienmērīgu gaisa plūsmu sajaukšanos pērtuves telpā. Aukstais
gaiss ieplūst apkures ierīces apakšējā zonā, plūstot caur krāsni vai telpas
daļu ap krāsni, tas sasilst un ceļas uz augšu pie griestiem. Vienotas ventilācijas
sistēmas gaisa izejas atveri ierīko pa diognāli no krāsns pretējā telpas stūrī.
Atveres kā minimums ir divas, viena pie grīdas, otra pie griestiem. Labākajā
risinājumā ieteicamas trīs lūkas – vēl viena pa vidu šim abām, kuras atvērums
atrodas zem augšējās lāvas. Visu lūku atvērumiem jābūt regulējamiem – pēc
vajadzības atveramiem un noslēdzamiem.
Abas
(vai visas trīs) atveres savstarpēji savieno un kopējā eja tiek novadīta pamatventilācijas
sistēmā vai ventilācijas šahtā ar izeju virs jumta. Šādi ierīkota ventilācija
paātrinās pērtuves telpas sasilšanu. Ja netiek ierīkota ventilācija,
sakarsētais gaiss koncentrēsies ap krāsni un pērtuves telpas sasilšana būs
daudz ilgāka, jo nevienmērīgāk notiks gaisa plūsmu cirkulācija.
Ja
telpā ir uzstādīta automātiskā elektriskās apsildīšanas kontroles iekārta,
nepilnvērtīgas gaisa apmaiņas rezultātā var novērot, ka ierīce atslēdzas
priekšlaicīgi, jo gaiss, kas sakrājies ap krāsni ir pietiekoši sasilis, bet uz
lāvām un tuvāk griestiem nepieciešamā gaisa temperatūra vēl nav sasniegta. Ja
nenotiks gaisa plūsmas cirkulācija, tad pērtuvē pie griestiem būs par karstu,
bet pie grīdas sals kājas.
Ventilācija
ne mazāk svarīga funkcija ir svaiga, ar skābekli bagāta gaisa pieplūdes
nodrošināšana pērtuves telpā. Īpaši svarīgi ja lieto elektriskās sildīšanas
ierīces, kuras nav ieteicamas, jo silšanas procesā neitralizē skābekli.
Pērtuves telpas gaisā, pakāpeniski mazinās skābekļa daudzums un tiek
apgrūtināta elpošana.
Pēc
pēšanās, atver ventilācijas aizbīdņus un logu pilnībā, kā arī dūmvada noslēgu.
Ziemā telpas vēdināšanai var veltīt ap divām stundām, vasarā parasti
ventilācijas atveres tur atvērtas visu laiku, līdz nākošajai krāsns kurināšana
reizei.
Ja
pēc pirts apmeklējuma ir smaguma sajūta, ļoti iespējams, ka vainīga ir
nepareiza pirts konstrukcija. Izplatītākais "smagā gara" iemesls ir
atklātas metāla daļas, uz kurām nokļūst ūdens, nepareizu pirts akmeņu izvēle un
nepārdomāta karsētavas ventilācija.
Pirtī
palielinās cilvēka organisma nepieciešamība pēc skābekļa un ogļskābās gāzes
izdalīšanās, elpošanas biežums palielinās līdz 20 ieelpām minūtē, plaušu
tilpums reizēm palielinās līdz pat 20% un pieaug plaušu ventilācija. Svarīgs
pirts iedarbības efekts ir bronhu paplašināšanās. Elpošana kļūst bieža un
dziļa. Pirts pozitīvi ietekmē imūnprocesus un atvieglo hronisku augšējo
elpošanas ceļu ārstēšanas procesu. (7)
Ieejošo
aukstā gaisa ventilācijas atveri ierīko nedaudz zemāk par krāsni, izejošo –
pretējā sienā pie griestiem. Ja krāsns kurtuve atrodas pašā pērtuvē, tad
noteikti jāparedz degšanas procesam pietiekoša atsevišķa gaisa pieplūde, jo
pretējā gadījumā kurināšanas process “apēdīs” telpā esošo skābekli ātrāk kā jūs
pagūsiet to uzņet savās plaušās un tad pēršanās nesniegs baudījumu, bet
vienīgais guvums būs nespēks un galvassāpes.
Pamatvērtības, kas jāievēro,
lai uzbūvējot pirti, tajā ikviens justos lieliski
- Ventilācija
sākas ar krāsni
- Gaisa
pieplūde
- Gaisa
aizplūšana
- Apkures
un ventilācijas sistēmu mijiedarbība
- Par
skursteni
Uzsākot
pirts būvniecību, ļoti svarīgi ir rūpīgi izpētīt ventilāciju, uztādīt un
aprīkot to pareizi. Ventilācija pirtī - svarīgs aspekts, ne tikai saistībā ar ekspluatācijas
komfortu, bet arī attiecībā uz celtnes izturību un ilglaicību.
Modernās
tehnoloģijas sniedz milzīgas iespējas un ventilācijas iekārtu daudzveidību.
Šodien ar speciālām iekārtām ir iespējams regulēt temperatūru un gaisa mitrumu,
kas nodrošina svaigu gaisu pat uzsildot to. Tomēr mūsdienu ventilācijas iekārtas
ir ļoti dārgas.
Ja
iespējas aprīkot pirti ar jaunākajām tehnoloģijām nav, tad jūs varat izvēlēties
tradicionālās un pārbaudītās metodes, rezultāts nebūs sliktāks, bet lētāks,
noteikti.
Krāsns
ir gaisa plūsmas turbīna un ventilācijas sistēmas būtiska sastāvdaļa. Ventilācijas
kanāls ir tikai gaisa plūsmas gultne, kurā straumi vada un regulē krāsns:
Ø Krāsns
kurtuvē degšanas process patērē ļoti daudz skābekļa, radot iespaidīgu vilkmi,
kas ietekmē gaisa plūsmu telpā un visā ēkā. Nepietiekošas svaigā gaisa
pieplūdes no ārienes gadījumā, pilnībā apstājas gaisa plūsma vēdināsānas
sistēmā, jo kurtuves jauda „apēd” resursus, paņemot pirmkārt degšanai
nepieciešamo un tas nav maz;
Ø Krāsns
sakarstot rada siltā gaisa plūsmu, kura ietkmē visu gaisa cirkulācijas norisi
pērtuvē un visā pirts ēkā.
Degšanas procesam
nepieciešamā gaisa patēriņš apkures ierīcē nedrīkst būtiski ietekmēt
ventilācijas sistēmu darbību. Ja apkures ierīce patērē daudz gaisa, tās padevi
projektē atsevišķi. (8)
Gaisa
plūsma un gars ir atkarīga tieši no
krāsns. Lai saprastu, kā tas notiek, ir nepieciešams turpināt pētīt krāsni
pirtī, kas ir neatņemama ventilācijas sistēmas sastāvdaļa.
Gara vieglums vai smagums tiek noteikts ar tvaika
dispersiju, tas ir, ar gaisā esošo ūdens pilienu lielumu. Jo mazāki ūdens
pilieni, jo vieglāk elpot. Tvaiks, kas sastāv no lielām ūdens pilēm – smags
tvaiks ir kaitīgs cilvēka veselībai un ir grūti izturams. Tāda tipa tvaiks
rodas, piemēram, slēgtā virtuvē, kad ir aizmirsta tējkanna un ūdens no tās
iztvaiko. Vārdu sakot, laba akmeņkrāsns
dod iespēju iegūt tvaiku ar maksimālu dispersiju, tas ir, iegūt vieglo garu, kura sasniegšana ir pilnvērtīgas
pirts priekšnosacījums. Par šīm pirts niansēm un arī akmeņu izvēli
plašāk citā reizē.
Šoreiz,
runājot par ventilāciju, aplūkosim pirti ar nepārtrauktas kurināšanas krāsni,
kas ir plašāk izplatīta un vienkāršāk uzstādāma, bet gaisa plūsma un ventilācijas
sistēmas pamatprincipi paliek nemainīgi.
Krāsns
kurtuve parasti atrodas pērtuvē vai blakus telpā, kas ir ieteicamāks
risinājums, kad kurināšana tiek veikta pa kurtuves tuneli. Tas ļauj pasargāt
pērtuvi no koksnes atkritumiem un izvairīties no siltuma zudumiem, kas ir
neizbēgami, jo ik reizi atveram pērtuves durvis, lai papildinātu malkas
daudzumu kurtuvē. Ja kurtuve atrodas atpūtas telpā un krāsns durtiņas
izgatavotas no ugunsdrošā stikla, tad atpūšoties var relaksēti vērot liesmu
spēli krāsnī, kas radīs papildus noskaņu.
Krāsns
kurtuves tuneli nevajadzētu cieši apmūrēt, bet atstāt spraugu apmēram vienu centimetru
tam visapkārt – tas nodrošinās papildus gaisa pieplūdi pērtuvē, tam uzsilstot
un novērsīs nevajadzīgu mijiedarbību starp karstuma ietekmētiem dažādas
izplešanās materiāliem. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka, saskaņā ar
ugunsdrošības noteikumiem, starp krāsni un degošu materiālu jābūt atkāpei.
Ugunsdrošības atkāpe no dūmkanāla (dūmeņa) iekšējās virsmas līdz konstrukcijām
250 mm, līdz degtspējīgām 380 mm. (9)
Arī
krāsns kurtuvei ir nepieciešams nodrošinātu gaisa pieplūdi, jo bez pietiekoša
skābekļa daudzuma koksne nedegs un degšanas procesam nepieciešamais skābeklis
tiks ņemts no telpas. Tas būtiski ietekmēs ventilācijas sitēmas darbību, jo
kurtuves vilkme lielās temperatūras starpības rezultātā caur dūmeju ir
ievērojami lielāka. Tas var padarīt ventilācijas sistēmas darbību lēnu un maz
efektīgu vai arī atsevišķos gadījumos pārtraukt pilnībā.
Gaisa
pieplūdi krāsns kurtuvē realizē caur vēdināsānas kanālu, kas tiek uzstādīts
būvniecības gaitā zem telpas grīdas. Tas tiek izvadīts tieši pie kurtuves līdz
ar metāla plāksni, kas pasargā grīdu no dzirkstelēm un no kurtuves izkritušajām
oglēm.
Kurtuves
gaisa pieplūdes ventilācijas kanāla šķērsgriezums ir par 20% lielāks par
skursteņa dūmejas šķērsgriezumu. Optimālais svaigā gaisa padeves izmērs krāsnij
ir no 300 līdz 400 cm2.
Gaisam
noteikti jānāk no ārpuses, nevis no ēkas zemgrīdas telpas, lai izvairītos no
nepatīkamas smakas. Āra gaiss vienmēr ir bagātāks ar skabekli, tādēļ nodrošinās
pilnvētīgu degšanas procesu.
Ventilācijas
kanāli var būt uzstādīti ne tikai zem, bet arī virs grīdas un tos var izvadīt
ārpus telpām arī gar sienu. Tomēr, neatkarīgi no tā, kādu kanāla novietojumu
izvēlamies, to nepieciešams aprīkot ar dekoratīvu aizsargrežģi un aizbīdni
telpās un izturīgu kukaiņu sietu no ārpuses.
Pievērsiet
uzmanību tam, ka var samazināties gaisa pieplūdes virsma, kad aizsargrestītes
pieput, piemēram, plastmasas restītēm pieputot no 30 līdz 50% no gaisa
pieplūdes virsmas var tikt aizsprostota.
Ja
krāsns kurtuve atrodas pērtuves telpā, tad nepieciešami divi gaisa pieplūdes
kanāli: uz kurtuvi pieplūstošama gaisam viens, bet otrs – ventilācijas sistēmai nepieciešamais. Šajā
gadījumā arī noteikti jāievēro pieplūstošā gaisa kanālu nepieciešamie
šķērsgriezumi. Savlaicīgi paredzot, šos ventilācijas kanālus var izveidot
mūrējot no ķieģeļiem tā pat kā dūmejas skurstenī. Šos kanālus pirms krāsns
uzstādīšanas iespējams izbūvēt grīdas līmenī vai veidojot paaugstinājumu
krāsnij.
Kad
ventilācijas kanāli izbūvēti tiem paredzētajās vietās, atliek uztādīt aizvarus
plūsmas regulēšanai un pēc tam varam arī pirts krāsni mūrēt vai jau gatavu
uzstādīt tai paredzētajā vietā.
Pēc
tam, kad uzstādīta gaisa pieplūde, jānodrošiana gaisa izvadīšana no telpām.
Vislabākais variants ir uzstādīt ventilācijas sistēmas gaisa nosūces kanālu
telpā pa diognāli attiecībā pret pieplūdi, tātad arī attiecībā pret pirts
krāsni. Ļoti svarīgi ir pareizi uzstādīt ventilācijas kanālus. Gaisa ieplūde
šajā gadījumā būs no apakšas. Ventilāciju var izvadīt caur sienu pie griestiem
un uz āru. Labākais variants ir, ja ventilācijai ir izbūvēti speciāli kanāli
skurstenī paralēli dūmejām, kurās iespējams nodrošināt atbilstošu vilkmi, kas
nodrošina ventilācijas sistēmas pilnvērtīgu darbību.
Atšķirībā no ventilācijas
ejām caur sienu, ventilācija, kas izbūvēta ar izeju uz jumtu, nodrošina, ka
šajā gadījumā kondensāts nenotecēs pa sienu.
2.un3.att. Autora foto. Ventilācijas kanālu konstrukcijā iespējams
izmantot plastmasas gaisa vadus, kurus apšuj ar vagondēlīšiem, lai tie
iederētos pirts interjerā.
Ventilācijas kanālu izmēri.
Plānojot
ventilācijas kanālu šķērsgriezumu jāņem vērā telpas kubatūra un nepieciešamā
gaisa apmaiņas intensitāte vajadzīgā mikroklimata un pietiekama skābekļa
daudzuma nodrošināšanai pērtuvē.
Dabiskās
ventilācijas kanāla izmērs parasti ir no 125 cm2 + papildus 10%: ~(⧄ 11,5
x 11,5 cm vai caurule Ø 12,5 cm).
Piespiedu
ventilācijas gadījumā kanālu izmēri var būt nedaudz mazāki, bet atbilstoši
aprēķiniem, ventilātoru jaudai un to izmēriem (~Ø 100mm).
Par
krāsns pieplūdes kanālu šķērsgrizuma izmēriem minēju jau iepriekš.
4.att. Ventilācijas sistēma ar pieplūdi
caur ēkas pamatiem zemgrīdas telpā un no tās pērtuvē, atplūdi pie griestiem un
atsevišķu pieplūdi kurtuvei. (10)
Pa
pieplūdes ventilācijas kanālu zem krāsns telpā vienmērīgā plūsmā iekļūst
aukstais gaiss, kas plūstot caur pirts krāsns akmeņu krāvumu uzsilst un tālāk
piepilda pērtuvi. Tādā veidā tiek nodrošināta pērtuves telpas ventilācija un
vienmērīga gaisa plūsmas uzsildīšana.
Ja
ir paredzētas un izbūvētas ventilācijas šahtas no pērtuves, kuras nodrošina
siltā gaisa nokļūšanu arī citās telpās, tad krāsns kurināšans laikā tās varam
atvērt, lai nodrošinātu siltuma plūsmu blakus telpās. Šāda risinājuma gadījumā
jāparedz arī gaisa noplūdes ejas telpās, uz kurām pievadīsim siltumu, lai
nodrošinātu siltuma apmaiņu un gaisa cirkulāciju.
Vēlreiz
atzīmēšu, ka kurtuves vilkme ir jaudīga padarīšana, kura atņems ventilācijas
sistēmai svaigo gaisu pie pirmās izdevības pat ja tā atradīsies blakus telpā,
tādēļ atgādināšu, ka komplicētu telpu ventilācijas risinājumu gadījumā noteikti
aiciniet talkā speciālistus, jo arī uzvalka pašūšanu un zobu labošanu taču
neuzņemsimies pašrocīgi.
5.att. Ventilācijas sistēmas variants
pērtuves un grīdas uzsildīšanai (10)
Praksē
daudzi būvētāji atstāj neizolētu metāla skursteņa posmu pērtuves telpā,
iegūstot papildus sildvirsmu telpas gaisa uzkarsēšanai. Pati par sevi atklāta
metāla caurule izstaros „skarbu” karstumu un būtisks mīnuss šādam „sildķermenim”
ir tas, ka uzmetot garu, uz sakarsētā metāla nokļuvušie ūdens pilieni ļoti
strauji iztvaiko, radot nepatīkamu aromātu un veidojot „smago gaisu”, kas bieži
ir par iemeslu galvassāpēm pēc pirts apmeklējuma.
Daudzi,
cīnās ar to, uzstādot izolētas sendvič
tipa caurules, tādējādi neefektīvi izmantojot šo siltumu un veicinot metāla
caurules ātru nolietošanos kondensāta un aktīvu skābju veidošanās dēļ metāla
dūmejas iekšpusē.
Protams,
nedrīkst atstāt atklātu uzkarsētu metāla cauruli. Tomēr metāla skursteņa "iepakošna"
arī nav vēlama. Vislabāk ap metāla cauruli veidot ķieģeļu apvalku, atstājot
gaisa spraugas, caur kurām siltais gaiss nokļūs telpā, radot papildus siltumu,
bet, tajā pašā laikā nodrošinot ūdens pilienu nenokļūšanu tieši uz nokaitētā
metāla. (11)
Parasti
ventilācijas sistēma pirts kompleksos paredzēta diviem galvenajiem darbības mērķiem,
kā tagad moderni saka - divi vienā:
Ø pērtuves
izmantošanas laikā - piegādā svaigu gaisu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pēršanās
procesu;
Ø pēc
tā - ātru un kvalitatīvu visu pirts telpu ventilāciju un žāvēšanu, kas
ievērojami palielina koka detaļu un konstrukciju, kā arī pirts ēkas
ekspluatācijas laiku kopumā.
Tieši
tādēļ, uzstādot ventilācijas sistēmu, nepieciešams nodrošināt abas šīs
funkcijas. Tas nav tik grūti, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā.
Tātad,
kādiem galvenajiem principiem jābūt īstenotiem pērtuvē pēršanās laikā? To nav
sevišķi daudz:
ü ienākošais
svaigais gaiss nedrīkst izjaukt pērtuves temperatūras režīmu;
ü dažādas
temperatūras gaiss pērtuves telpā noslāņojas – pie grīdas ir aukstākais, uz
zemākās lāvas - komforabls, un uz augšējās lāvas tuvāk pie griestiem – karstākais;
ü pa ventilācijas
šahtām aizejošais gaiss ir ar mazāko skābekļa un lielāko oglekļa dioksīda
koncentrāciju.
Pareiza
ventilācijas sistēmas pirtī ļauj mums realizēt visus minētos principus, tātad
uzturēt nepieciešamo mikroklimatu pērtuvē.
Kā
tas tiek paveikts? Gluži vienkārši:
ü svaigais
gaiss telpā ieplūst pa ventilācijas kanālu tieši zem krāsns, lai gaiss izplatoties
telpā sasiltu līdz nepieciešamajai temperatūrai;
ü ventilācijas
kanālu atveres izplūstošajam gaisam izvietotas no krāsns pretējā sienā, bet
labākais risinājums ja tie izbūvēti telpā pa diognāli attiecībā pret krāsni, tā
nodrošinot vienmērīgu sasilušā gaisa izplatīšanos visā pērtuvē;
ü galvenā
gaisa nosūce atrodas tuvāk griestiem, ar kuras palīdzību varam veiksmīgi
regulēt mikroklimatu pērtuvē pēršanās laikā to atverot un aizverot pēc
nepieciešamības;
ü ieteicama
papildus atvere, kura atvērta pēršanās laikā – 1-1,2 metri no telpas grīdas
(starp griestiem un grīdu telpas vidū), kas ļauj pilnā apmērā saglabāt tvaiku
tuvāk griestiem „tvaika kabatā”;
ü vēl
viena papildus atvere atrodas pie pašas pērtuves telpas grīdas, kura tiek
atvērta pirts kurināšanas laikā, kad pārējās nosūces aizvērtas, tādā veidā
nodrošinot sasilušā gaisa cirkulāciju tādā režīmā un amplitūdā, ka iespējams
sasildīt pat grīdas virsmu, kas citā veidā bez apsildāmo grīdu ierīkošanas nav
realizējams.
Kad
visi šie nosacījumi izpildīti, pirts procedūras sniegs tieši to efektu, kurām tās
ir paredzētas. Pamatīga telpas ventilācija pērtuvē ar strauju izžāvēšanu, kas
ir ļoti svarīgi koka daļām, ļaus izvairīties no nevajadzīgām problēmām, ko var
radīt pelējuma sēnītes parādīšanās.
Sen
izplatījies mīts, ka jāatstāj sprauga gaisa pieplūdei zem pērtuves durvīm. Tas
ir lieki, jo pareizi izveidotai ventilācijas sistēmai papildus nekontrolējamā
gaisa padeve nav nepieciešama. Šobrīd visbiežāk pirtīs uzstādāmās rūdītā stikla
durvis nav pakļautas mitruma ietekmes deformācijām, tādēļ tās iespējams
uzstādīt samērā blīvi noslēdzošas, tātad nerada lieku gaisa cirkulāciju
pērtuvē.
Daļēji
notiek gaisa apmaiņa, kad durvis tiek atvērtas, tad notiek tā sauktā „zalves”
vēdināšana, kura var tikt realizēta nepieciešamības gadījumā, veicot īpašas
kontrastprocedūras, ja pērtuves telpā ir logs, kas arī ir būtisks nosacījums
kvalitatīvai pirts izmantošanai un pozitīvu emociju iegūšanai.
Pirtij
ķieģeļu vai mūra ēkā ventilācijas nodrošināšana ir nedaudz atšķirīga, bet tas
ir tajā gadījumā gadījumā, kad tiek būvēta ievērojama apjoma ēka, kas paredzēta
lielam klientu kopumam. Ja pērtuve ir neliela vai vidēja, tad svarīgākie
aspekti ir jau izklāstīti iepriekš, vienīgi veicot sienu apdari ar dēlīšiem, neaizmirstiet
atstāt gaisa spraugu – jāžāvē būs ne tikai koka apdare, bet arī nesošās sienas.
Tagad,
vairāk par to, kā uzstādīt ventilāciju šādā pirtī. Būtiskākie derīgas ventilācijas
sistēmas izveidošanas stūrakmeņi ir atzīmēti iepriekš.
Uzstādīšana
pati par sevi ir samērā vienkārša. Pie galvenās caurules pievienojam atzarus,
kas iet uz dušas telpu, ģērbtuvi, atpūtas telpu, kopumā visām telpām pirtī. Ja
nepieciešams pastiprināt ventilāciju, ventilācijas sistēmā uzstādām ventilatorus
un pretvārstus, lai virzītu gaisa plūsmu mums vajadzīgajā virzienā.
Ja
nejūtaties ļoti pārliecināti šajā jomā, jūs vienmēr varat nolīgt speciālistu,
kurš izstrādās ventilācijas diagrammu un sniegs padomus par sistēmas
uzstādīšanu. (12)
Sistēma
jāuzstāda tā, lai jūs varētu viegli pārvaldīt gaisa plūsmu jebkurā laikā.
Šajā
shēmā (sk.6.att.), zilās bultas rāda aukstā gaisa plūsmu, sarkanās - karstā.
Krāsns
atrodas pie tālākās sienas. Ventilācijas nosūces atveres ir pie pretējās
sienas: ieplūde - aiz krāsns.
6.att. Ventilācijas sistēma
atrodas pērtuves uzsildīšanas režīmā - abas atplūdes ejas slēgtas, ievadi
atvērti. (13)
Izmantojot
pērtuvi (sk.7.att.), kad pirts uzsilusi, aizveram augšējo izplūdes vārstu un
apakšējo atveram. Tas ir nepieciešams, lai telpā sāktos gaisa cirkulācija.
7.att. Ventilācijas sistēma
atrodas pēršanās režīmā - zemākā atplūdes eja atvērta, ievadi atvērti. (13)
Aukstais
gaiss nāk no apakšas un sasilstot ceļas uz augšu. Daļa no tā iziet ārā daļa
cirkulē telpās. Tādējādi, siltais gaiss uzreiz neiziet, jo augšā izveidojas
karstā gaisa slānis, un, kas ir ļoti svarīgi, ka gaiss tiek sajaukts visā telpā
vienmērīgi sasilstot, ieskaitot zemākos slāņus.
Pēc
pēršanās (sk.8.att.) jāatver visus vārstus, lai no telpām izietu viss mitrums, jo
pirtij jābūt sausai, lai to pasargātu no pelēšanas, pūšana un citām nevēlamām
parādībām.
8.att. Ventilācijas sistēma
atrodas pērtuves vēdināšanas režīmā - atplūdes ejas atvērtas, ievadi atvērti. (13)
Nekādā
gadījumā nedrīkst izveidot gaisa pieplūdes atveres vienā līmenī ar atplūdi vai
arī griestu līmenī. Tad aukstā un karstā gaisa plūsmas nevarēs jaukties
vienmērīgi, bet pati pērtuve sakarsīs ļoti lēni. Tādā pērtuvē izjutīsiet
diskomfortu un būs grūti elpot.
Nedrīkst
aizmirst par ventilācijas sistēmas apkopi, parasti to dara 2 reizes gadā.
Šis
ir īss apraksts par ventilāciju pirtī, tās darbības principu un svarīgākajiem
aspektiem. Pašas galvenās problēmas, no kurām nepieciešams izvairīties, izbūvējot
ventilācijas sistēmu, ir skābekļa trūkums un caurvējš. Pareiza ventilācija
palīdzēs padarīt pirtis apmeklējumus par īstu prieku dvēselei un ķermenim.
Ierīkojot
ventilācijas sistēmu pirtī, ir svarīgi atcerēties, ka katra pirts un katra
krāsns ir ar savu unikālu "raksturu". Tāpēc, universālu recepšu
ventilācijā vienkārši nevar būt. Viss ir jāpārbauda un jāpielāgo individuāli,
ievērojot vien svarīgos pamatnosacījumus bez kuriem pūles ir veltīgas. Ar sliktām
dziesmām nopietnu kaitējumu nodarīt nevar, bet ar sliktu ventilāciju gan.
Ja tu vēlies, būvējot pirti
-
Ø visu
“darīt pats”,
Ø uzskatīt
ventilāciju par nesvarīgu,
Ø neņemt
vērā speciālistu ieteikumus,
Ø ja tevi
nepavada brīnumaina veiksme,
tad pirts, visticamāk,
pārvērtīsies par gāzes kameru.
