Iepriekš nezināju, kādēļ mani sauc par MAFIJU.

MAFIJAS stāsts

          Iepriekš nezināju, kādēļ mani sauc par MAFIJU. Domāju, ka mani tikpat labi varētu saukt arī par ZELTRAČU PILSĒTU vai par DIMANTU RACĒJIEM, jo stāsts patiesībā ir vienkāršs – kādā pilsētā, kā jau daudzās citās, iedzīvotāju vidū ir gan policists, gan ārsts, gan prostitūta, gan tādi, kuri cenšas iedzīvoties bagātībā uz citu rēķina.

          Iespējams, pilsētiņa atšķiras no citām līdzīgām ar to, ka tajā ir tikai nedaudzi patstāvīgie iedzīvotāji – pārējiem ir tendence nepārtraukti mainīties, tādēļ, ka pilsētā iedzīvojas tikai ļoti drosmīgi un uzņēmīgi cilvēki, par sevi mazāk pārliecinātie šo vietu drīz vien pamet, un vēl priecājas, ka sveikā tikuši cauri.

           Patiesībā pilsētnieki par garlaicību nekad nav varējuši sūdzēties. MAFIJA ir tā, kas dzīvi pilsētā padara neciešamu un aizraujošu, bīstamu un interesantu, bezcerīgu un vērtīgu reizē.

           Nākas atzīt, ka mierīgie iedzīvotāji varētu daudz ko mācīties no mafijas darboņiem, piemēram, sadarbību, mērķtiecību un konspirāciju. Bieži ar nožēlu nākas noskatīties mierīgo iedzīvotāju nespējā vienam otrā ieklausīties, pārpratumos, citu viedokļa ignorēšanā, kā arī bailēs vienam no otra. Brīžos, kad cīņā ar mafiju ir izšķirošs katrs mirklis, viņi šaubās, gaida iniciatīvu no citiem, bet, ja arī sevī ieklausās, tiek maldināti ar paša iedomām, fantāzijām, priekšstatiem un aizspriedumiem.

           Man šķiet, lai varētu uzticēties savai intuīcijai, kura viņiem neapšaubāmi piemīt, vajadzētu pārvarēt, pirmkārt, bailes. Kā jau iepriekš minēju, daļa iedzīvotāju pilsētā ir jaunpienācēji, kuri vēl nezin vietējos likumus, iedzīvotāju paradumus un rakstura īpašības. Savukārt vietējie jaunos visbiežāk uzņem ar aizdomām un neuzticēšanos. Es piekrītu - bailes ir pamatotas.

           Iespējams, par MAFIJU mani sauc arī tādēļ, ka mafija ir stipra. Ne jau nu godīgā cīņā var uzvarēt lielāko pilsētas daļu, bet gan mānoties un izliekoties par nekaitīgiem, darbojoties pa naktīm un izmantojot viszvērīgākās metodes. Teikšu, kā ir – karu nakti tiek izdzēsta viena miermīlīga iedzīvotāja dzīvība. Ja gadās, ka pilsētā ieklīst maniaks, tad no rīta nepamostas vēl kāds.

          Pilsētnieku izmisums nākamajā rītā nav aprakstāms. Iespējams, ka tādēļ viņu aizsardzības metodes brīžiem ir diezgan radikālas – lai atklātu, kurš darbojas mafijā, viņi ir ar mieru pat upurēt kādu no savējiem, jo, tad jau redzēs, kas viņš BIJA - ja mafija, bingo, ja nē, arī nekas.

           Manuprāt, pilsētnieku dzīvē netrūkst arī jautrības. Laikā, kad pēc kārtējās slepkavības aizdomas krīt uz katru un visiem, ikviens, kurš citiem šķitis vai nu ĻOTI RUNĪGS, vai, gluži otrādāk, NEPARASTI KLUSS, vai vienkārši UZVEDAS SAVĀDĀK, attaisnojas kā vien spēj un māk. Tad nu var pabrīnīties un izsmieties par cilvēku teicamo prasmi atrast iespaidīgus argumentus, pārliecinošas atrunas un ticamus alibi.

          Pat, ja aizdomās turētajiem izdodas pārējos pārliecināt par savu nevainību un par savu MIERĪGUMU, ar to vien nepietiek. Kā zināms, labākā aizstāvība ir uzbrukums, tādēļ svarīgi ir arī prast norādīt uz ĪSTO vainīgo. Cik daudz nevainīgu iedzīvotāju pilsēta zaudējusi uzticoties viltus labvēļiem! Pat policista un ārsta dzīvība nav drošībā.

          Esmu ievērojusi, ka jaunpienācējiem parasti uzticas tikai tik ilgi, kamēr nav pierādījies jebkāds viņa sakars ar mafiju. Tiklīdz aizdomas apstiprinās, uzticēšanās uz ilgu laiku ir zaudēta.

          Brīžiem spriedze ir tik liela, ka gaisā varu uztvert kāda mafijas darboņa slēptākās vēlmes, piemēram, kaut mani maniaks naktī nomušī, jo vairs nespēju ilgāk slapstīties, izlikties un melot! Ja notiek brīnums un slepkavnieks atmet savu iepriekšējo dzīvesveidu, papildinot miermīlīgo iedzīvotāju rindas, viņš jūtas patiesi atvieglots un pilnībā izbauda iespēju atklāti lūkoties godīgiem cilvēkiem acīs. Viņa skatiens mirdzēt mirdz!

          Kaut gan cīņas iznākumu iepriekš nevar paredzēt, esmu pārliecināta, ka mafija nekad nebūs pilnībā uzveicama, kāda, manuprāt, neizskaidrojama paradoksa dēļ - lai gan mierīgie iedzīvotāji visiem spēkiem cīnās pret mafiju, tās locekļi bieži tiek arī apskausti un cienīti. Par to varu spriest, redzot apbrīnas pilnos skatienus un dzirdot atzinīgos vārdus par mafijas darboni: cik prasmīgi viņš ir iemācījies melot!

          Tas vieš pārliecību, ka es, MAFIJA, dzīvošu ilgi un laimīgi.
P.S. Nākamreiz būšu 29.aprīlī , tāpat OLĪVĒ .

 Daila Ozola

2014. gada 24. aprīlī