pirmdiena, 2016. gada 3. oktobris

pirts muca atsauksmes_Kamaniņbraucēju brāļu Šicu dāvana trenerim

Kamaniņbraucēju brāļu Šicu dāvana trenerim
Jau labus gadus Latvijas vadošā kamaniņu sporta divnieka ekipāža Andris un Juris Šici ir nešķirami no sava trenera Jāņa Liepas. Šajā laikā kopīgi piedzīvots daudz priecīgu mirkļu un arī vilšanās. Vankūveras Ziemas olimpiskajās spēlēs brāļi izcīnīja sudraba medaļas, bet Sočos – bronzas.
Kaut arī pēc Vankūveras treneris mēģināja paiet malā, uzsverot, ka noņemšanās ar kamanām veselībai vien nāk par skādi, taču brāļi nav ļāvuši sadarbībai pārtrūkt.
Nule kā Andris un Juris Šici realizējuši trenera sen loloto sapni – uzdāvinājuši viņam pirtiņu.

Idejas iedīgļi – pēc Vankūveras
To, ka treneris Jānis Liepa pie savas privātmājas Valmierā vēlas pirtiņu, brāļi Šici saprata jau pēc Vankūveras Ziemas olimpiskajām spēlēm 2010. gadā. Treneris toreiz esot teicis: vajagot apmazgāt sudraba medaļas, bet īsti neesot kur, un tādā situācijā gan lieti būtu noderējusi pirtiņa. Vienu brīdi tika domāts par pirts ierīkošanu viņa privātmājas pagrabā, bet tur griesti par zemu, turklāt bija vēl dažas nianses, kas īsti neļāva šādu celtniecību te izvērst. Prātots tika arī, ka varētu uzsliet guļbūves pirtiņu, bet tāda savukārt īsti nesaderētos ar māju.
„Tad bija Soču olimpiāde, atkal medaļa, nu – zemāka kaluma, bet pirtiņas tāpatās nav,” atminas treneris Jānis Liepa. „Būtībā katru vasaru mēs treniņos ar brāļiem Šiciem kopā vētījām visu neizdarīto, tostarp arī to, ka vajadzētu beidzot pirtiņu, tāpat kā „Hārlija” motociklu. Tagad pirts man ir, neizsapņots palicis tikai motocikls.”

Nejauši atrod internetā
„Tik daudzus gadus esot kopā, mēs zinājām, kādi ir trenera mazie sapnīši,” atzīst Juris Šics. „Un to, ka viena no viņa vēlmēm ir tikt pie pirts. Mēs ar brāli to bijām likuši aiz auss.
Reiz, sērfojot internetā, pēkšņi feisbukā ieraudzīju Igora Baloža pirts mucu reklāmu. Gan brālim, gan trenerim ieminējos, ka ir tāda lieta. Aizbraucām pie Igora uz Stabu ielu 58 Rīgā apskatīties vienu demo versiju. Sapratām, ka jā – derēs, vienīgi mums bija savas vēlmes, kādu pirti trenerim vajadzētu. Tā teikt, gribējām savādāku modifikāciju. Igors izrādījās gana atsaucīgs un teica, ka mūsu vajadzības ir īstenojamas.
No sākuma gribējām nopirkt pirti un kā pārsteigumu atvest trenerim to jau gatavu. Bet tad sapratām, ka būs prātīgāk, ja pakonsultēsimies un viņš izteiks savas vēlmes. Jo uzdāvināt to, kas pēc tam īsti nederētu, arī ir diezgan muļķīgi.


Treneris iedegās, un mēs ar brāli sapratām, ka būtu labs žests, ja mēs par pirti samaksātu paši. Kā nekā Jānis Liepa mums pietiekami palīdzējies, lai mēs varētu izcīnīt medaļas.
Apskatot Igora pirti, mēs visi trīs sapratām, ka savējo vēlētos lielāku – lai gan pati pērtuve, gan arī priekštelpa būtu divarpus metrus gara. Un tad vēl tikpat lielu gribējās arī terasīti ārpusē. Beigās sanāca, ka viss kopā ir 6,6 metri. Igors sākumā gan teica, ka viņš tik lielu vēl nav taisījis, bet pacentīšoties – izgatavošot speciālus dēļus.
Trenerim ir ovālveida pirts – sienas gandrīz taisnas, savukārt augša un apakša ieapaļa. Viņam bija vēlme uztaisīt arī savādāku krāsni nekā redzējām Stabu ielā uzstādītajā pirtī – viņš raudzījās, lai tā būtu kurināma no priekštelpas. Arī durvis izvēlējās no citas puses. Tāpat pirts priekšā viņš gribēja terasīti ar diviem soliņiem.
Kad satikāmies ar Igoru, viņš mums likās diezgan atsaucīgs, uzticams, patīkams, ar viņu ir viegli kontaktēties. Turklāt viņam nebija mistiski termiņi, kad viņš, teiksim, solītu gatavu pirti jau tuvāko dienu laikā. Viņš pateica godīgi, kā ir, ka īpašo dēļu sagāde procesu nedaudz ieildzinās.
Paļāvāmies uz Igora teikto un citus ražotājus nemaz nemeklējām. Igors solīja, ka pirts būs gatava mēneša laikā pēc rokasnaudas iemaksāšanas, tāpēc bijām patīkami pārsteigti, ka pirts parādījās pat nedaudz ātrāk, nekā solīts. Tagad, novērtējot jau sagaidīto produkciju, gan mēs, gan treneris saprot, ka esam trāpījuši kā naglai uz galvas.”
Arī Jānis Liepa par Igoru teic tikai labus vārdus – ar brāļiem esot pat nosmējušies, ka tāds meistars jāskubina taisīt arī kamanas, jo ar tiem, kas sportistiem piegādā komplektējošās detaļas un ar viņu solītajiem termiņiem līdz šim ir, kā ir. Bet Igors, atšķirībā no citiem būvniekiem, savu doto vārdu tur.

Atvešana - īpašs notikums
„Mēs visi gaidījām, kā noritēs pirts atvešana un uzstādīšana,” atminas treneris Jānis Liepa. „Pirms tam mājas pagalmā biju jau izbruģējis speciālu laukumiņu, kur pirtiņu novietot.
Igora puiši pirti atveda, ar mašīnu piebrauca pie sētas, ar krānu to pārcēla pāri. Pirts tika uzlikta uz speciāliem dēļiem, un uz īpašām caurulēm tā tika atstumta līdz sev paredzētai vietai. Es iepriekš biju tā kā nedaudz satraucies, kā šis pasākums noritēs, bet viss iznāca vairāk nekā labi.
Te nu, lai palīdzētu pirtiņu novietot, talkā uzaicināju abus vaininiekus, kā arī komandas biedru – kamaniņu braucēju Ināru Kivlenieku.
Starp citu, kad pirti cēlām dārzā iekšā, pat nobrīnījos, cik daudz kaimiņu saradās skatīties – dažu labu redzēju pat pirmo reizi. Jā, visiem laikam bija lielie brīnumi, jo kaut kas tāds jau nenotiek katru dienu. Vairāki kaimiņi jau izteikuši vēlmi atnākt pirtiņu iemēģināt. Ja kāds no viņiem izrādīs par šādu pirti interesi, noteikti ieteikšu to iegādāties. Tāpat sieva uz pirtiņu uzaicinājusi savus darba kolēģus.”
Pirts tika iemēģināta jau pirmajā dienā. Treneris gan šim pasākumam nebija sarūpējis speciālu malku – izlīdzējās ar to, kas ir, papildus vēl iekuram pielika pāris malkas klucīšus. Un, visiem par brīnumu, jau pusotras stundas laikā pirts bija kārtīgi uzsilusi.
„Iemēģinot jaunu pirkumu, no sākuma biju skeptisks, jo neticēju, ka tādā pirtī mucā būs tik laba pēršanās,” atzīst Juris Šics. „Bet šis pasākums tiešām sagādāja īstu baudu. Mēs parasti pie trenera diezgan bieži braucam ciemos. Tagad būs iemesls ieiet arī pirtiņā.”

Pērsies reizi nedēļā
 „Man jau nav īpaši daudz laika pērties, bet, ja būšu Latvijā, nedēļas nogalē noteikti savu pirtiņu iekurināšu,” atzīst treneris Jānis Liepa un piebilst, ka ziemā, kad viņš lielākoties uzturas ārpus mūsu valsts robežām, to izmantos sieva. Tāpat, iespējams, atbrauks arī bērni ar savām atvasītēm. „Nekāds pirts apsēstais gan neesmu, bet kādreiz ir vēlme jau sev sagādāt mazus svētkus. Arī tad, kad man bija māja Tukumā, gribēju savu pirtiņu, bet arī tur tās nebija. Var teikt, ka pirts ir tāds kā mana mūža sapnis.
Tagad darba nedēļa dikti noslogota – jātaisa kamanas, tāpēc, kopš man ir sava pirtiņa, ar nepacietību gaidu piektdienas vakaru, kad to varēšu iekurināt. Bet, ja būs laiks, iespējams, pirtī iešu arī nedēļas vidū. Tagad rudenī tajā ir dikti labi – pirtiņā ir silti, brīnišķīgi. Pa mājas logiem skatoties, arī prieks – pirts ārpusē esmu uzkarinājis laterniņas, kas to apgaismo. Kā pirts uzvedīsies ziemā, to tad varēs pateikt sieva, kas noteikti to izmantos arī tad, kad ar brāļiem braukāsim pa sacensībām.”
Jānis Liepa peras ar slotiņām. Pirts iegāde viņam bija nedaudz tā kā pārsteigums, tāpēc šovasar nebija parūpējies par slotiņām, līdz ar to jāizlīdzas ar veikalā pirktajām. Bet nākošgad jau pirms Jāņiem viņš plāno sarūpēt savas slotiņas.
Savukārt trenera sieva jau domā, kā pirtiņu padarīt vēl mājīgāku – viņa jau izteikusi vēlmi, ka vajadzētu sagādāt speciālus paliktņus zem kājām.

Izvēle izdarīta pareizā
Uz jautājumu - ja būtu iespēja vēlreiz pasūtīt pirtiņu, vai Jānis Liepa izvēlētos tādu pašu jebšu tomēr gribētu ko savādāk, viņš atbild: „Nē, ar tādu pirti, kāda man ir tagad, esmu ļoti apmierināts. Vienīgi vēl nezinu, kā tā ekspluatēsies pa ziemu.
Esmu sapratis, ka vienā laikā pērtuvē droši var iet kādi četri pieci cilvēki, no kuriem divi var ērti gulēt uz lāvām.
Mums ārā pie mājas ir krāns - ar sievu iepildām ķipīšos ūdeni un pirtī lejam to sev uz galvas. Savukārt pēc pēršanās noskalojamies mājās dušā.  
Arī ar pirts kopšanu nav nekas sarežģīts – ūdenim ir kur aizplūst. Kad esam nopērušies, paceļam grīdiņas augšā, ar slotu izslaukām, līdz rītam atstājam logu vaļā – viss lieliski izžūst. Arī ventilācija pirtī ir laba.
Elektrību gan es mazliet pārtaisīju. Man negribējās par visu tiesu. Izmantoju vadu, ar ko lādē telefonu, – pirtī uzstādītām LED lampiņām ar to pilnībā pietiek.
Priecē, ka pirtī ir kārtīgi padomāts par ugunsdrošību – domāju, ka šai ziņā nekam negaidītam nevajadzētu notikt. Turklāt, man par pārsteigumu, pirtij ir piecarpus gadu garantija.
Tiem, kas varbūt arī domā par savas pirts iegādi, es iesaku apskatīties Igora Baloža mājas lapu www.pirts.net. Uzskatu, ka tā ir ļoti laba – visa vajadzīgā informācija tur pieejama. Un tad ikviens var aizbraukt uz Stabu ielu apskatīties, kā tāda pirts muca izskatās dzīvē. Jāteic, ka es no sākuma biju diezgan skeptisks, domāju – ko es ar tādu apaļu mucu iesākšu. Bet, tuvāk papētot, sapratu, ka man tā gana patīk. Un tiem, kas negrib mocīties ar pamatu rakšanu, pirts celšanu, uzskatu, ka tāda pirts muca ir brīnišķīgs variants.”



Savukārt brāļi Šici iedegušies pa īstam. Viņiem pie mājas Siguldā jau ir mūrēta pirts, kurā ir ne tikai pērtuve, bet arī virtuve un istabiņas, taču tagad paši savam priekam plāno no Igora iegādāties arī pirts mucu, ko novietot dīķa malā. 

P.S. Par pirtsmucu iegādi, piegādi un uzstādīšanu ....pa telefonu 26632333 Igors

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru