Sandra Nestere no Smiltenes jau bija ieradusi un pat samierinājusies ar to, ka viņas vīrs, kuram dikten patīk pērties, regulāri devās pie draugiem vai sestdienās uz publisko pirti Silvā, kas atrodas netālu no Smiltenes. Laikam jau, vēlēdamās vīru biežāk redzēt mājās, Sandra viņam piedāvāja iegādāties pašiem savu pirti, un vīrs šādu domu ar prieku akceptēja. Ģimene atlikusi visas citas nepieciešamās vajadzības, tostarp arī paredzētos mājas uzlabošanas darbus, un par sakrāto naudu iegādājusies ovālveidīgu pirts mucu.
- Nedaudz iepazīstiniet ar sevi.
- Esmu konditore – strādāju Smiltenē SIA „Draugs - SD”, kurai ir savs konditorejas cehs un pilsētas centrā veikaliņš „Pauze”. Tāpat konditorejas ceha produkciju var nopirkt blakus esošajā ēdnīcā.
Es personīgi visvairāk darbojos ar rauga mīklām – cepu speķa pīrādziņus, kliņģerus, dažāda veida smalkmaizītes.
- Vai arī mājās jūs daudz cepat?
- Principā tikai uz lieliem svētkiem, piemēram, uz Jāņiem pīrādziņus. Bet ikdienā gan ne – man drīzāk patīk rušināties pa dārzu, jo to uzskatu par sava veida atpūtu.
- Kā jums ienāca prātā iegādāties sev #pirtsmuca?
- Mūsu ģimenei Smiltenē ir privātmāja ar diezgan palielu zemes pleķīti. Kādreiz – vēl iepriekšējo saimnieku laikā – netālu no mājas slējās apkurināma siltumnīca, no kuras tagad palikuši tikai pamati. Tad nu nolēmām šos pamatus izmantot. Nedaudz tos pielabojām, pielāgojām pēc vajadzīgā izmēra, un uz tiem uzlikām #pirtsmucu. Mums ir arī otra siltumnīca, tāpēc iepriekšējās pamati vairs nebija vajadzīgi.
Vīram ļoti patīk tā #pirts būšana – iepriekš viņš regulāri brauca tad pie vieniem, tad pie otriem draugiem, bet sestdienās, kad publiskajā pirtī bija vīriešu kārta, devās uz turieni. Man nepatika, ka viņš tik bieži ir projām no mājas, un es viņam teicu: tu esi nopelnījis savu pirti. Un tā no Igors Balodisnopirkām tā saucamo Pirts Muca, lai jebkurā brīdī, kad ir vēlme, varētu to iekurināt un pērties.
- Un kālab priekšroku devāt jau gatavai produkcijai, nevis uz esošiem pamatiem uzcēlāt stacionāru pirti?
- Mēs par to domājām, bet izspriedām – lai visus materiālus iegādātos, iznāktu vēl dārgāk, nekā nopirkt jau gatavu, kuru turklāt tev pieved klāt un uzstāda.
- Un kāpēc tieši pirti mucu, nevis kādu citu?
- Tas bija 2015.gada vasarā. Mēs skatījāmies internetā, meklējām variantus, kas mums vizuāli varētu iepatikties. Dēli googlē ierakstīja#mucveidīgāspirtis, un http://www.pirts.net/ Igors Balodis bija tas, kurš uzreiz atvērās. Redzējām viņa reklāmu, kurā viņš stāstīja par savām pirtīm.Tā arī ar Igoru iepazināmies.
Sazinājāmies ar viņu, Igors ieteica atbraukt uz Rīgu – Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika amatnieku tirdziņš , kur varēja aplūkot arī Igora pirtis un reāli apjēgt, kā tās izskatās dabā. Modelīši bija vairāki, arī mucveidīgā. Mēs gribējām, lai mūsu pirtiņai priekšiņa, lai mēs varētu tur vasarā vēl pasēdēt ārā. Tā sakot, vēlējāmies drusku savādāku, nekā bija Brīvdabas muzejā. Un tad Igors teica, ka līdzīga tai, ko gribam, ir Rūjienā un mēs varam aizbraukt to apskatīties. Tā arī izdarījām. Vienu gan tur uzreiz atskārtām – mēs savai pirtiņai vēlamies no ārpuses kurināmu krāsniņu. Rūjieniešiem tā bija iekšpusē, bet viņi pat paši atzina, ka tas radot neērtības, jo malka jānes pa iekšu un mēdz sabirt ne mazums gružu.
Mūsu pirtiņai ieeja ir no gala, tad ir priekštelpiņa un tikai tālāk pati pirts. Savukārt ārpusē ir tāda kā terasīte ar jumtiņu – tur vasarā pēc pirts var sēdēt un atpūsties, savukārt priekštelpiņā to var darīt augu gadu. Terasīte ir dikten jauka – abās pusēs soliņi, gar malām mardziņas. Savukārt priekštelpiņai mēs pasūtījām nolaižamu galdu.
Mums nav kā citiem lielais panorāmas logs – mūsējai pirtiņai ir skaisti mazi lodziņi. Mēs uzreiz sapratām, ka gribam tādus mazos – nevajag, lai visi kaimiņi uz mums skatītos.
Kopumā pirtiņa ir nedaudz vairāk nekā sešus metrus gara. Mūsu ģimenei ar tādu pilnībā pietiek – pēc lielākas netiecamies. Jo pirts jau domāta relaksācijai, atpūtai.
- Bet Igors taču nebija vienīgais, kura variantus izskatījāt?
- Mūs Igors pievilka ar sava piedāvājuma daudzveidību. Citiem ir standarts, bet Igoram izpaužas dažādas nianses. Pasūtītājs pats var izteikt vēlmi – kādas formas pirti vēlas, cik garu, kādu priekštelpiņu utt. Sapratām, ka Igoram ir tā lielākā izvēle, tāpēc arī pasūtījām pirti pie viņa.
- Un cik ilgi staigājāt ar domu iegādāties pirti?
- Bija sakrājusies naudiņa, turklāt pirts bija vīra lielākā vēlme. Tad es teicu: labi, lai notiek, lai mums ir pirtiņa!
Kad Rūjienā pirti bijām apskatījuši un izdarījuši savu izvēli, Igors atbrauca pie mums ar visiem papīriem, apskatījās to vietu – pirti jau ved lielais transports, tāpēc bija svarīgi, lai ar to varētu piebraukt un pirti uzlikt. Bet mums jau plašs pagalms, tā ka šajā ziņā problēmu nebija.
Pirts izgatavošana prasīja kādu pusotru mēnesi. Kad tā jau bija gandrīz nokomplektēta, mēs braucām uz Jelgavu, kur ir pirts izgatavotāju – firmasEkopirts-Rttimber – ražotne. Apskatījāmies to, pirms tā mums atvesta, vēl veicām dažas korekcijas, un tad gaidījām pirtiņu pie mums ierodamies.
Kad to atveda, jau kopš pirmā brīža priecājāmies, cik tā skaista. Visi brauca skatīties. Kā jau pilsētā, kur viens otru pazīst – daudzi garāmgājēji apstājās un patīkami izbrīnīti teica: o, jums skaisti. Nu tiešām smuki.
Pirtiņa atrodas kādus 20 metrus no mājas – gandrīz dārza vidū.
- Vai jau pirmajā vakarā, kad jums pirti bija atveduši un uzlikuši uz pamatiem, gājāt tajā un to iemēģinājāt?
- Nē, pirmajā uzreiz ne, bet nākamajā gan. Visvairāk par to bija gandarīts vīrs. Kā jau jauna lieta – viss smaržoja pēc koka! Patīkami, jauki. Joprojām par savu pirkumu nebeidzam priecāties.
- Pirti nopirkāt 2015. gada septembrī, tas n#
Pagaidām ar pirti esam apmierināti – nekādu sūdzību nav.
- Vai jūs nesatrauc ugunsdrošība?
- Mēs uzreiz to apdrošinājām.
- Kāds ir jūsu ģimenes pēršanās rituāls? Darat to ar slotiņām?
- Mans vīrs ir Ivans, kas, latviski sakot, būtu Jānis. Līdz ar to uz Jāņiem mums ir daudz meiju, kuras pēc tam tiek pārstrādātas un sasietas slotiņās. Mūsu slotiņas ir no bērza, ozola zariņiem. Dārzā aug piparmētras – arī tās pieliekam klāt.
- Vai pietiek ar tām, ko paši sasienat, un klāt nepērkat?
- Jā – mums pietiek. Vīrs sarēķina, cik būs sestdienas, tad pa divām uz katru tās arī tiek sarūpētas. Vēl aizbraucam, sagriežam zariņus, tā, lai nav jāpērk, lai pašiem priekš sevis pietiek.
- Un ko vēl pirtī izmantojat? Varbūt kādas ēteriskās eļļas, skrubīšus, medu?
- Jā, ēteriskās eļļas mēs pielejam klāt ūdenim, ko met virsū uz akmeņiem. Šobrīd mēs esam iecienījuši lavandu. Arī no savām piparmētrām uztaisām tādu kā novārījumu – to pievienojam ūdenim un padzirdinām akmeņus. Pirtiņa jauki smaržo pēc piparmētrām.
Ar to ieziešanos ir tā – kā nu kurš vēlas. Viens smērējas ar sāli, cits – ar medu. Tad mēs vēl nopirkām speciālus skrubīšus.
Es pati gan cenšos tā dabiski – ne ar ko nesmērēties. Turklāt arī pirtī eju mazākā temperatūrā – sāku ar 60 grādiem, un tad lēnām, lai poras atveras.
- Un cik bieži jūs vispār palutiniet sevi ar pirti?
- Mēs ar vīru katru sestdienu, savukārt svētdienās to parasti dara dēli, ja pie viņiem atnāk draugi. Bet, ja kāds ciemojas pie mums, tad savukārt citreiz peramies arī piektdienās.
Es pati neesmu liela pirtī gājēja. Kā sacīt jāsaka, lielā karstumā man paliek par grūtu. Es, protams, varu pirtī ieiet, bet nevis tā kā vīrieši trīs četras reizes karsēties un nākt ārā.
Visērtāk pirtiņā vienlaikus jūtas četri cilvēki, jo tad viņi viens otram nemaisa. Teiksim, ģimenei ar diviem bērniem, kā tas ir mums, tāda pirtiņa ļoti laba. Protams, ja grib, tajā var satilpt arī vairāk – vieni peras, citi tai laikā sēž priekštelpiņā vai uz terasītes. Un tad samainās.
Šī vasara ir gana izdevusies, tāpēc pērties iznāk tā mazāk – kad ārā plus 30 grādi, kāda gan iešana pirtī! Tad drīzāk aizšaujam uz ezeru.
- Kā vispār jums ir ar ūdeni? Pēc pirts jau vienmēr gribas ielekt kādā dīķī vai kaut kur citur atveldzēties!
- Dzīvojam pašā Smiltenē, līdz ar to nekāda dīķa mums blakus nav. Iztiekam, kā ir. Dušas mums pirtī arī nav (paši to negribējām, jo tad vietas būtu mazāk), tāpēc pēc pēršanās mēs vienkārši kārtīgi aplejamies ar ūdeni un tādā veidā noskalojamies. Pirtiņai tas pievilkts no ūdensvada, līdz ar to ar spaiņiem nav jāstaipa. Iekšā ielikām caurulīti, kuru ziemā ielaižam speciāli šim mērķim ieraktā grodā, lai ūdens nesasaltu.
- Kā jums šķiet - cik nozīmīgi organismam ir pirts rituāli?
- Tā kā vīram visa darba nedēļa paiet darbā, tad pēc pirts viņš vienmēr jūtas možs. Viņam rodas tāda kā otrā elpa. Arī man pašai patīk – es gan nevaru pirtī ilgi uzturēties, bet pats process, tas, ka esi nopērts, ir gana patīkams. Kad ej vannā vai dušā, tu to muguru īsti nevari nomazgāt, jo rokas nesniedzas. Bet, ja esi izpērts ar slotiņu, sajūta pavisam savādāka.
Uzreiz pēc pēršanās varbūt izej tāds paguris, bet pēc tam parādās mundrums. Tā vai citādi, nākamajā dienā pēc pirts jūties kā no jauna piedzimis.
- Vai bija tādi pārsteigumi, kas jūs iepriecināja?
- Gan paši saprotam, gan citi teic, ka pirts izskatās ļoti skaista.
Arī lkrāsu esam izvēlējušies pareizo – mūsu dzīvojamajai mājai ir sarkanīgs jumts, līdz ar to pirtiņa labi sader kopā.
- Un ko jūs darītu savādāk, ja pirts būtu jāpasūta tagad?
- It kā nekas nav tāds, kas mūs neapmierinātu. Un mēs pat neesam neko tādu atraduši, ko vajadzētu citādi.
- Kādus labākos vārdus par savu pirti esat dzirdējusi?
- Ka pie mums iederas kā eksterjers, ka daudzi pie savas mājas arī tādu vēlētos. Būtībā visiem tāda pirts patīk. Cilvēki saka: jauki, jums viena veselīga, izskatīga lieta pagalmā!
- Vai kādam jau esat šādu pirti ieteikusi?
- Daudziem draugiem, kuri pie mums nākuši, skatījušies. Bet viņiem īsti nav kur tādu nolikt. Pirts vietas ziņā tomēr kaut ko prasa – vajadzīgs plašs pagalms. Daudziem ir dzīvokļi un varbūt arī tikai mazdārziņi.
- Un kāds ir jūsu novēlējums tiem, kam patīk pērties un kas varbūt arī domā par savas pirts iegādi?
- Varu novēlēt viņiem atrast savu variantu, kas pašiem patiktu. Sak, tad jau patiks arī citiem. Sakrāt naudiņu, jo tomēr tā pirtiņa savu tiesu izmaksā. Un būt tikpat apmierinātiem, kādi esam mēs
http://www.pirts.net/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru