piektdiena, 2013. gada 5. jūlijs

Spontānā plānošana tiem, kuri ienīst Time Management.

Skolā, kursos, gudrās grāmatās un internetā mums ir mācīts:
1.Nospraud savu Mērķi (tādu, kas tev patīk, piemēram, Jauns sarkans BMW X5, māja Jūrmalā, 1 Mio LVL), 
2.Sastādi Darba Plānu (atrast jaunu darbu, izvēlēties atbilstošu biznesa nozari, u.t.t), 
3.Saliec Starpmērķus (piemēram, līdz 31.12.2013 nopelnīt 20 000 LVL) un 
4.Viss notiks pats par sevi, ja pietiekami čakli Urbsi 24 h dienā, 7 dienas nedēļā, 52 nedēļas gadā, kādus 5-7 gadus!

Hei, vai nav super vienkārši? 

Bet ko darīt tiem, kuri jau vairākas reizes ir mēģinājuši, taču pēc 2-3 nedēļām režīmā 24/7 viss tik pamatīgi noriebies, ka nedēļu vai vemt gribās, paskatoties vien uz Ģeniālo Plānu, nemaz nerunājot par Mērķi! Kā būt, ja dzīve pēc stingri nosprausta grafika izsauc vēmienu? Vai eksistē metode pret nevēlēšanos pildīt paša izvēlētos uzdevumus? 
Ja arī jūs pēc dažu dienu/nedēļu mocīšanās bieži atmetat saplānotajam ar roku, tad mums ir kas kopējs:) 



Izrādās, ka eksistē cilvēki, kam neder klasiskās laika plānošanas sistēmas, kuras balstās uz Prioritāšu noteikšanu, Mērķu nospraušanu un Rīcības plānu sastādīšanu. 
Visi līdz šim lasītie padomi ir pretrunā šo cilvēku dabai. 
Viņiem nepieciešama cita pieeja: 
·bez pakāpeniska plāna;
·bez obligāti vispirms izpildāmu prioritāšu saraksta;
·bez termiņiem un konkrētiem datumiem; 
·un, pats galvenais, pieeja bez mērķiem! 
Atpazini sevi? Tad tu esi Leonardo da Vinči (psihologi lieto citu nosaukumu un to es atklāšu videoseminārā). 
Ja godīgi liekot roku uz sirds, šis nebija par tevi, tad tu esi Napoleons
Tiem, kas nemācījās vēsturi, informēju: bija tāds džeks, no parasta karavīra kļuva par karavadoni, iekaroja vai visu Eiropu, norakās uz Krievijas ziemu un samogona pagrabiem, tika ieslodzīt uz kaut kādas salas, no turienes izbēga, gandrīz atkal sāka visu pa jaunam, nu kaut kā tā. 
Saskatīji – viens galvenais dzīves mērķis, gatavs iet pāri līķiem, ja tevi atmet atpakaļ, sāk pa jaunam. Forši, gatavais motors. Katra darba devēja sapnis – dabūt pie sevis šādu darbinieku, nodaļas vadītāju, komercdirektoru. 
Visas līdz šim grāmatās sarakstītās atziņas un padomi ir par Napoleoniem. Kāpēc – gana vienkārši, jo tieši Napoleona tipa cilvēki viegli saraksta grāmatu, izveido apmācību uzņēmumu un pieņem darbā sev līdzīgos. 
Ko darīt pārējiem mums? Lasiet tālāk un jūs iepazīsiet neparastu Time management sistēmu: efektīvu, pārbaudītu un garantēti darbojošos. Sistēmu tiem, kuri nevar ciest plānošanu, jeb precīzāk sakot – darbu prognozējamā vidē.  

Laika plānošanas, darbinieka efektivitātes paaugstināšanas, pārdošanas darba organizācijas efektīvas pārdošanas u.c. treniņus vadu jau vairāk kā 20 gadus, esmu lasījis neskaitāmas grāmatas par šo tēmu, taču kaut ko tādu vēl nebiju sastapis. 
Pirmkārt, mani pārsteidza pavisam atšķirīgā pieeja. Tā bija tik neparasta un tajā pašā laikā vienkārša, ka izsauca manī apbrīnu. 
Kāds tad ir šīs metodes galvenais noslēpums, kas dod iespēju būt produktīvam vienlaikus daudzās, kardināli atšķirīgās jomās?

Time management tiem, kam neder Time management” 
Kāds tad ir klasiskais produktīva cilvēka portrets. Tas ir disciplinēts profesionālis, kurš kontrolē savu laiku un vienmēr paredzētajā termiņā sasniedz nospraustos mērķus. Viņš ir punktuāls, lieto CRM programmnodrošinājumu vai veic pierakstus dienasgrāmatā. 
Taču – izrādās, ka 51% no visiem cilvēkiem, lai kā arī sevi motivētu, vienkārši nespēj realizēt šo sapni. 
Tiem, kuri ir dzimuši lidot, Time management grāmatas māca maršēt stingrā kolonnā! 
Ko darīt lidotājiem? 

„Divas cilvēku grupas”
Psiholoģijā, socionikā, fiziognomikā, ezotērikā, astroloģijā un numeroloģijā eksistē neskaitāms daudzums dažādu cilvēku tipu un apakštipu, taču visi viņi dalās 2 lielās kategorijās: pirmais tips un otrais tips. 
Pirmais tips – tie ir secīgi, sistemātiski, nosvērti, organizēti un pārdomātas rīcības cilvēki. 
Otrais tips turpretī – spontāni, impulsīvi, improvizējoši un fleksibli nestandarta situācijās.
Visas pašreizējās Time management sistēmas ir piemērotas tikai un vienīgi 1. tipam. 
Taču 2. tipam šīs metodes ir nedabiskas. Kad šāds cilvēks cenšas pieradināt sevi pie plānošanas, viņam nākas peldēt pret straumi, darboties pretēji savai dabai un nepārtraukti sevi lauzt. 
Un ar katru 2. tipa cilvēku, kurš mēģina sevi ievietot mērķos un grafikos, notiek viens un tas pats: viņš pārdeg – neizbēgami ātrāk vai vēlākpienāk brīdis, kad dzīve pēc iepriekš sastādīta grafika ir līdz kaklam: motivācija krītas un no domām par darbu vien kļūst nelabi. Arī reiz gāju tam cauri, sastādīju Mērķu sarakstu, pārbaudīju tos uz ekoloģiskumu, izstrādāju Darba plānu, urbu pusgadu. Mērķus sasniedzu, nauda bija – taču nebija prieka, apmierinājuma par pavadīto ½ gadu...
Starp citu, vislielākais 2. tipa diskomforts ir strādāt valsts iestādēs vai lielajās starptautiskajās kompānijās, kur valda nepārtraukta birokrātiskās vadības atmosfēra ar tās racionālajām prasībām: atskaitēm, termiņiem, plāniem, grafikiem, u.t.t.
Atceros, ka man reiz nācās rakstīt perspektīvo plānu uzņēmumam tuvākajiem 10 gadiem. Četri TOP vadītāji 3 nedēļas dzenāja cipariņus, lai visas līknes būtu skaisti augošas, ieskaitot datus par to, cik sievietes un cik vīrieši strādās pārdošanas grupās un kādus produktus tirgū radīs konkurenti. Smieklīgi, bet smalkais, uz zinātniskiem principiem balstītais plāns jau pēc 1,5 gadiem sabruka kā kāršu namiņš. Un tas notika 1999. gadā, kad par globālo krīzi neviens pat nenojauta. 

„1. tips pret 2. tipu, jeb Napoleoni pret Leonardo da Vinči
Nesaku, ka viens tips būtu pārāks par otru. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Taču parasti par piemēru citiem stāda 1. tipu, kamēr 2. tipu uzskata par nepastāvīgiem un tādiem, kuriem vējš galvā, un nepelnīti nopeļ. 
Socionikas grāmatās rakstīts, ka 2. tips ir cilvēki, kuri ķeras pie neskaitāmām darbībām un nekad nenoved kādu no tām līdz galam. Tas notiek tāpēc, ka tiem līdz šim neviens nav izstāstījis par viņu milzīgo potenciālu un kā to izmantot. 
Interesants fakts: 1. un 2. tipa attiecība uz planētas Zeme ir aptuveni 49% pret 51%. 

1. tipa pazīmes:
·Mīl sastādīt skaidru plānu un sekot tam bez novirzēm līdz mērķis sasniegts. Ir viens globāls mērķis un daži apakšmērķi;
·Darba spējas un uzdevumu izpilde tik gandrīz nemaz nav atkarīga no garastāvokļa. Var noskaņoties darbam pat tad, ja emocionālais stāvoklis to neveicina; 
·Pirmā tipa arsenālā vienmēr ir vairāki rezerves plāni, kā sasniegt izvirzīto mērķi. Ja nederēs viens, viņš pamēģinās otru; 
·Mierīga attieksme pret vienveidīgu darbu; 
·Pirmais tips jūtas komfortabli, kad ir noteiktība un kontrole pār situāciju; 
·Viņus tracina, ja pēkšņi parādās neparedzēti apstākļi un nākas pārstrādāt visu plānu. Ja neizdodas pārņemt situācijas kontroli, ieilgusi nenoteiktība noved pie pastiprināta stresa; 
·Mīl kārtību, tie jūtas komfortabli, kad lietas atrodas savās vietās;
·Izzina jaunu informāciju, lasot to no sākuma līdz beigām; 
·No rīta plāno, ko ēdīs vakariņās. Trešdienā plāno, cikos brīvdienā brauks pēc pirkumiem uz lielveikalu. 
Tos var salīdzināt ar vilciena mašīnistiem. Tie vienmēr plāno maršrutu, ceļā pavadāmo laiku, cikos būs katrā no pieturām un cik ilgi tajās atradīsies. Ierodas galamērķī precīzi pēc grafika un ļoti nemīl neparedzētus starpgadījumus ceļā, pat ja tā būtu balsojoša meitene, kurai vajadzīga palīdzība. 

1. tipa potenciāls: kļūt par kādas vienas nozares atzītu profesionāli. Viņi ir savas lietas potenciālie guru. Viņi darbojas pārdomāti un paredzēto izpilda laikā. Viņus ciena par darba kvalitāti, punktualitāti un ātrumu. 
Veiksmīgi Napoleoni  ir tas paraugs, uz kuru kvēli, taču bezcerīgi tiecas da Vinčisti. Tiecas, jo nenojauš par savu patieso potenciālu un veidu, kā to realizēt. Tātad, pienācis laiks atklāt da Vinči pazīmes un uzzināt, kur slēpjas to potenciāls. 

2. tipa pazīmes:

·Ir vesels arsenāls dažādu mērķu. Tiecas pēc panākumiem vairākās, pilnīgi atšķirīgās jomās; 
·Kad neizdodas sasniegt vienu mērķi, tie pārslēdzas uz citu mērķi. Pretēji 1. tipam, kuri maina nevis mērķi, bet gan tā sasniegšanas veidu; 
·Darbaspējas stipri atkarīgas no garastāvokļa. Ja nav atbilstošs garastāvoklis, 2. tips ieplānoto darbu mēģinās atlikt uz citu laiku; 
·Vienveidīgs un monotons darbs tos nospiež. Mīl veikt darbus viegli, it kā spēlējoties. Bieži meklē dažādus nestandarta risinājumus jau agrāk veiktiem darbiem; 
·Spontāni un neparedzami. Nestandarta situācijās darbojas ātri, fleksibli un efektīvi. Fakts, ka situāciju nav iespējams kontrolēt, tos nesatrauc, tieši otrādi - aizrauj; 
·Nemīl ieviest kārtību. Tiem ir vienalga, vai lietas atrodas savās vietās vai nē. Terminu „radošais bardaks” izdomāja da Vinči;
·Laiku pa laikam cieš neveiksmes, kad mēģina vadīties pēc vispārpieņemto Time managament sistēmu priekšrakstiem; 
·Ja nākas apgūt jaunu materiālu lasot grāmatu no sākuma līdz beigām, motivācija krītas. Viņi bieži grib steigties un pārlec uz interesantākām grāmatas nodaļām;
·Da Vinči nav tik viegli atbildēt uz jautājumu: „Ko tu ēdīsi vakariņās?”, „Cik ilgi būsi ciemos?”, „Cik laika tev nepieciešams, lai izpildītu šo darbu?”; 
·Stāstot bieži novirzās no tēmas, tad mēģina atgriezties pie tās, tad atkal noklīst;

2. tips līdzinās autovadītājam, kurš jebkurā brīdī var atteikties no nospraustā maršruta un izvēlēties citu ceļu. Piemēram, ja tālumā veidojas „korķis”, viņi bez ilgas domāšanas nogriežas tuvākajā ieliņā un mēģina apbraukt to. Ja pēkšņi piezvana kāds paziņa svarīgā jautājumā, viņi apgriežas un brauc atpakaļ. 
Vilciena mašīnistiem ātri reaģēt uz neparedzētu situāciju ir daudz sarežģītāk nekā auto vadītājiem. Toties viņi galamērķi laikā sasniedz daudz biežāk, nekā autovadītāji, kuri ne reizi vien ir mainījuši braukšanas maršrutu. 

2. tipa izcilais potenciālsVeiksmīgi da Vinči tipa pārstāvji (nu ja – pats Leonardo da Vinči taču!) sastopami būtiski retāk. Taču tie atstāj patiesi apbrīnojamu iespaidu uz apkārtējiem. Tie ir cilvēki, kuri pagūst iemācīties vairākas valodas, vadīt trīs-četrus biznesus, nodarboties ar diviem atšķirīgiem sporta veidiem, veltīt laiku ģimenei un bērniem, apmeklēt seminārus, ceļot, iepazīties ar jauniem draugiem, dienas laikā pabūt 5 dažādās vietās, izpētīt vairākas pavisam atšķirīgas nozares un tā tālāk. 
Tātad viņi gūst panākumus ļoti daudz un dažādās jomās un atstāj iespaidu kā cilvēki, kuri iemanās vienlaikus darīt 100 lietas. 
Starp citu – arī man bija laiks, kad sevi uzskatīju par vējagrābsli, mēģināju pielietot vispārpieņemtās racionālās pieejas mērķu un panākumu sasniegšanai. Interesantākais, ka esmu pat 3 uzņēmumos sasniedzis pārdošanas nodaļas rekordus, kuri turas vēl joprojām, taču – man šāda pieeja riebās. Tik ļoti, ka atteicos no 4 zīmju cipara algas...

“Kā pārvērst da Vinči vājās puses par jaudīgu progresa dzinējspēku” 
Nu ko, pienācis laiks uzzināt par 2. tipa slepeno ieroci. Paradokss ir tajā, ka lielākā daļa no nepilnībām, ar kurām viņi tik cītīgi cīnās, slēpj sevī milzu potenciālu. Protams, ar nosacījumu, ka tās pareizi pielieto. 

“NEPILNĪBA Nr. 1: da Vinči tips lielākoties nenoved iesākto līdz galam un ķeras pie citiem darbiem”
2. tipam ir vesels saraksts ar mērķiem. Viņš vienlaikus vēlas iemācīties uzturēt mājaslapu, radīt savu interneta lapu, rakstīt grāmatu, uzstāties auditorijas priekšā, motivēt jaunos sportistus, izveidot Latvijas sporta himnu, iemācīties spiningošanu, apgūt dizaina pamatus u.t.t., u.t.jpr. No šī garā vēlmju saraksta viņš izvēlas mērķi, kurš to dotajā brīdī visvairāk iedvesmo un pārpilns enerģijas metas to realizēt. Viņš cenšas pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātus. Jaunā nodarbe kā malks svaiga gaisa piepilda viņa dzīves jēgu un ienes dažādību. Iesākumā lietas rit raiti, taču pēc kāda brīža neizbēgami iestājas pirmie sarežģījumi. Sākumā viņš tos pārvar, taču pēc neilga brīža rodas citi. Un tā, pēc kāda laika nodarbe sāk apnikt. Viņš saprot, ka panākums neatrodas tik tuvu kā vēlētos. Viņš sāk apzināties, ka vērā ņemamus rezultātus var sasniegt tikai ar ilgu un intensīvu darbu, kurš ne vienmēr ir daudzveidīgs. Jaunā teritorija vispārēji ir apgūta, interese ir izsīkusi, bet tālāk vienkārši vajag urbt un urbt. Pēc kāda laika kārtējais apgrūtinājums pavisam apdzēš entuziasmu. Viņš uz laiku atliek mērķa sasniegšanu, apsolījis sev, ka noteikti pie tā atgriezīsies vēlāk. Bet, kā likums, tas Vēlāk var arī nekad nepienākt, jo viņš atkal ir atradis kārtējo jauno un interesanto nodarbi un ir tajā iekšā līdz ausīm. 

Pirmā da Vinči kļūda: viņi, ņemot vērā grāmatās rakstītos ieteikumus, tiecas uz tikai vienu mērķi, izolējot sevi no pārējiem mērķiem. Piemēram, apgūstot blogošanu, viņi vienlaikus vēlētos arī apgūt kādu videoklipu veidošanas programmu, taču viņi šo vēlmi apspiež. 
Viņi spriež apmēram tā: „Es nevaru atļauties vienlaikus apgūt vairākas lietas. Vispirms es iemācīšos vienu un pēc tam ķeršos pie nākamās. Savādāk es te kaut ko sajaukšu un nekas man tā īsti neizdosies.” 

Problēmas risinājums. 

ATĻAUJIET SEV DOTIES VIENLAIKUS VAIRĀKOS VIRZIENOS! 

Cienījamie da Vinči! Jūs esat radīti veikt daudzus uzdevumus vienlaikus. Tad dariet tā! Mācies vienlaikus angļu, spāņu un franču valodu. Vienlaikus veido savu mājaslapu un raksti grāmatu. Vienlaikus apgūsti Photoshop, Cubase, 3D Max, Adobe Illustrator, Corel Draw, Sony Vegas, Affter Effects, Flash, Dreamweaver un programmē kaut septiņās valodās. Monotons vienvirziena darbs tevi nogalina! 
Tūlīt pat paņem pildspalvu vai atver datorā jaunu exel lapu! 
Padomā un pieraksti trīs, četrus vai piecus mērķus, ko vēlies realizēt tuvākajā laikā. 
Un tagad saki: „Es varu to visu darīt vienlaikus!” 
Nu kā tev tāda perspektīva?:) 

“NEPILNĪBA Nr. 2: Vienveidība un monotons darbs nogalina motivāciju” 
Da Vinči no visas sirds nemīl vienveidību. Tieši tāpēc viņš var pamest ienesīgu posteni, lai pārslēgtos uz kaut ko interesantāku. Viņš bieži meklē jaunus darba paņēmienus un pieejas. To dzen tieksme uz dažādību, jo tieši dažādība ir viņa motivācijas avots un uztur interesi. Tieksme pēc jaunā ir viņa asinīs. Taču ir viena nelaime – jebkuram darbam reiz iestājas rutīna. Un te slēpjas... 

Otrā da Vinči kļūda: dzenoties pēc rezultāta,viņi aizmirst par iedzimto tieksmi pēc jauniem iespaidiem. Te nostrādā: „Jā, es šobrīd vēlētos nodarboties ar ko citu, taču es nedrīkstu sadalīt savas intereses, ja es vēlos sasniegt panākumus. Man ir jāturpina iesāktais!” 
Vēsturiski taču arājs nevarēja pamest savu pusarto lauku, jo ‘viņam sagribējās uzpīt kādu grozu! Taču interneta laikmetā – kāpēc gan ne... Apnika lasīt šo rakstu, piezvanu pāris klientiem. Apnika zvanīt, turpinu lasīt. Izdomāju skatīties videosemināru – skatos. Apnika – noskatīšos ierakstā rīt vai parīt. 
Taču Napoleona metožu vadīts, da Vinči spiež sevi virzīties tālāk, kaut arī zemapziņā jūt, ka interese ir vājinājusies. Tā vietā, lai piepildītu sevi ar jauniem iespaidiem uz laiku pārslēdzoties uz citu jomu, viņš turpina darboties, pamatīgi nokaujot motivāciju. 

Problēmas risinājums. Dažādība! Tā sniedz atbildi uz jautājumu: „Kā es varu virzīties uz vairākiem mērķiem vienlaikus?” Nekautrējies pārslēgties no viena veida darba uz citu, tik tikko sajūti šādu nepieciešamību. Divas stundas apgūsti blogošanu, tad stundu raksti grāmatu, piecpadsmit minūtēs atbildi uz e-pastiem, pusstundu palasi izglītojošu grāmatu, pēc tam izpildi pasūtījumu un tad stundu mācies videofilmēšanu. No plkst.15.00 līdz 16.30 piezvani 15 klientiem. 
Redzēsi, nedēļa tādā ritmā un tu būsi pārsteigts par rezultātiem. Pēc divām nedēļām tu sev jautāsi: „Un to visu paveicu es?” Pēc mēneša tev tā būs ikdiena, bet pēc pusgada paziņas nevarēs noticēt, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams.

“NEPILNĪBA Nr. 2: Produktivitātes saistība ar garastāvokli: 
Da Vinči darba spējas ir ļoti atkarīgas no viņa garastāvokļa. Ja tev izdosies atrast, kā piespiest da Vinči iedvesmojošam un čaklam darbam, kad viņam nav garastāvokļa, tev vēl dzīvam esot uzcels pieminekli.
Tieši šī „nepilnība” nokauj mēģinājumu dzīvot pēc saplānota grafika. Šodien da Vinči ierakstīja kalendārā, ka rīt plkst. 14.00 viņš gatavos prezentāciju, ko pasūtīja priekšnieks. Taču rīt viņš saprot, ka nav ne mazākās iedvesmas to darīt. 
Izrādās, ka da Vinči garastāvoklis mainās pilnīgi neprognozējamā veidā. Šeit es par noskaņojumu uz dažāda veida aktivitātēm. Šobrīd viņš grib vienu, jau pēc brīža ko citu un vakarā vairs vispār nezina, ko vēlas:) 
Tieši tādēļ viņš pieļauj lielu kļūdu, kad mēģina saplānot rīt, parīt un aizparīt paveicamos darbus. Nedrīkst ieplānot otrdien darīt darbus A, B un C, bet trešdien – D, E un F, jo kā gan iespējams uzminēt, kāda veida darbu viņš vēlēsies darīt trešdien? Iepriekš to paredzēt nav iespējams. Tāpēc reizi par visām reizēm izbeidziet šādu pieeju. 
Slepenais risinājums. Ja da Vinči nav noskaņojuma darīt kādu vienu darbu, tas automātiski nozīmē, ka viņam ir noskaņojums darīt kādu citu darbu! Bet viņš pats ne vienmēr zina, ko tieši viņš vēlas. Tāpēc ieteikums ir turēt ērti pieejamās vietās sarakstu ar visiem darbiem un jomām, ko gatavojies apgūt tuvākajā laikā. Un regulāri atjaunojiet šo sarakstu!  

PIRMĀS DAĻAS BEIGAS 
Nu ko, dārgie draugi. Te nu raksta pirmā daļa nonākusi līdz noslēgumam. Tajā mēs pārrunājām spontānās plānošanas pamatprincipus, sagatavojot augsni otrajai daļai. Godīgi sakot, negaidīju, ka teksts sanāks tieši šāds. Raksta uzmetumā bija pavisam savādāk. Pēc pirmā tipa un otrā tipa un aprakstiem bija paredzēts, ka sekos konkrēti praktiski padomi, taču mana da Vinči daba ņēma virsroku un novirzīja domu negaidītā gultnē :)  
Tikko es biju beidzis aprakstīt atšķirības, man nācās pakļauties vilnim, kurš aiznesa manu domu atklāt nepilnības un sekojoši aprakstīt atbilstošos risinājumus. Rezultātā nācās sadalīt rakstu divās daļās. Un tā vienmēr, neko nespēju ar sevi padarīt.
Nu jā, pašu interesantāko nācās atstāt uz otro daļu, kas būs praktiskāka. Tajā jūs uzzināsiet, kā iespējams veiksmīgi dzīvot bez konkrēti nospraustiem mērķiem un kā pavadīt laiku spontānajā ritmā, atrodoties nepārtrauktā iedvesmojošā dažādības plūsmā. 

KOPSAVILKUMS
Īsumā apkoposim svarīgākās atziņas, lai nostiprinātu tikko izlasīto materiālu. 
·Vispārpieņemtās Time management un mērķu sasniegšanas sistēmas absolūti nav piemērotas iracionāļiem; 
·Da Vinči tipa izcilais potenciāls – tie ir spējīgi veiksmīgi darboties daudzās atšķirīgās jomās; 
·Da Vinči tipam ir pamatoti atļaut sev darboties vienlaikus vairākos virzienos. Tā ir viņa panākumu atslēga. 
·Dažādību, kuru tik ļoti vēlas Da Vinči, var sasniegt, dienas laikā spontāni pārslēdzoties no vienas darbības jomas uz citām; 
·Sagatavojiet jomu vai mērķu sarakstu, regulāri to atjaunojiet un turiet to ērti pieejamās vietās. Laiku pa laikam ieskaties tajā un izvēlies to virzienu, kurp dodas tava zemapziņa.

Šis un citi raksti atrodami manā blogā http://www.draugiem.lv/begosaispardevejs/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru